Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

[info]krii
5.3.14 19:02
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Protams, šajās dienās, juzdamās visnotaļ draņķīgi šajā nemājīgajā pasaulē, tuvāku un tālāku nāvju bombardēta, es vairākkārt esmu savā prātā pieķērusi nozibam domu, ka reliģioziem cilvēkiem, kuri ir spējīgi uz īstām lūgšanām, šādos brīžos noteikti ir vieglāk. No otras puses es lieliski saprotu, ka šāda attieksme pret reliģiju to tikai noniecina un tāpēc man nedaudz ir kauns.
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]jojo
    5.3.14 20:37
    reliģiskie rituāli radīti, lai apmierinātu kaut kādas visnotaļ cilvēciskas vajadzības. vajadzības paliek arī tad, ja ļautiņš nav pieslējies nevienai formālai reliģijai.

    • [info]krii
      5.3.14 20:42
      Jā, jā, bet ticība tā kā būtu priekšnoteikums, lai šie rituāli kādas vajadzības apmierinātu, pretējā gadījumā to pašu varētu panākt arī ar jebkuru citu formalizētu un atkārtotu darbību.

      • [info]annuska
        5.3.14 21:06
        vispār secība var būt arī pretēja (bet es nemēģinu tevi pievērst)

        • [info]krii
          5.3.14 21:40
          Iespējams, ka var būt pretēja, bet tas noteikti nav mans gadījums. Raugi, man vispār raksturīga ļoti liela pietāte pret visu, kas attiecas uz reliģiju formālo pusi: es vienmēr esmu pieņēmusi, ka šie rituāli un normatīvi ir apauguši ar jēgas slāņiem un es tos vienmēr esmu respektējusi. Pareizticīgo baznīcā ieejot, vienmēr apsedzu galvu un ja esmu biksēs (piemēram, savos Kaukāza ceļojumos) vienmēr apjautājos kādai no atbildīgajai personām, vai tas nav šķērslis (līdz šim gan nekad nav atteikts); metot krustu, ievēroju to, kāda attiecīgajā tradīcijā ir pareizā rokas virzība; mošejā nekad nebridīšu ar kurpēm utt.
          Tomēr tas, kas ir ticības kodols, man nekad nebūs pieejams, jo eksistē mani kritiskās domāšanas filtri.

          • [info]annuska
            5.3.14 21:54
            tas ir citādi - lai gan tu uzvedies "ar cieņu", tu tomēr nepraktizē lūgšanas (izņemot krustu - interesanti, ka tu vispār met krustu).
            Inese Zandere Rīgas laikā stāsta, ka nolēmusi pamēģināt, jo citādi neuzzinās, kā tas ir. es savukārt gadiem uzskatīju sevi par kristieti, taču stagnēju, jo nepraktizēju rituālus. taču pēdējos gados esmu novērojusi, ka uz lūgšanām atbild, lai gan, ja es to mēģināšu pierādīt, kritiskās domāšanas filtri ieslēgsies ne tikai tev:)

            • [info]krii
              5.3.14 22:01
              Es mēdzu praktizēt arī lūgšanas (un mantras, un buramvārdus utt.), bet es to vienmēr uztveru...hmmm, līdzīgi kā laimes liešanu un zirņu ēšanu Jaungadā, vai ko tādu. T.i., vienmēr ir daļa manis, kas ar bērnišķīgu, neviltotu sajūsmu un interesi tajā piedalās, un daļa, kas ar smaidu to distancēti vēro kā sociālantropoloģisku fenomenu.

      • [info]jojo
        5.3.14 21:22
        īsti nav. sēdēt baznīcā uz soliņa un domāt par dzīvi var arī neticot trīsvienīgajam Dievam, visuradītājam.

  • [info]nova
    5.3.14 22:35
    es varu iedomāties,ka tas dod cerību, kuru ateistiem no sevis izspiest ir grūti.

  • [info]muhacakatuha
    6.3.14 11:48
    Es domāju, ka lūgt var jebkā: D-s, man trūkst ticības, man nav uzinstalēts, man liekas, ka Tu esi maģiskas muļķības, un viss ir dimbā, un tieši tāpēc - dāvā man ticību! Nav kaut kāda pareizā mentālā vai emocionālā stāvokļa lūgšanas uzsākšanai. Ceļš uz reliģisku pārdzīvojumu bieži sākas no sāpēm un vēlmes pēc mierinājuma, nav jēgas kaunēties, tā vienkārši ir :)
    So. Droši vien izklausās, ka es gribu evanģelizēt. Bet īstenībā uzrakstījās no pašas sirds pilnības - kaut kādā dīvainā veidā Tavs ieraksts un diskusija pēc tam pamodināja manu ticību, kura jau labu brīdi ir snauduļojusi.

    • [info]krii
      7.3.14 00:42
      Piedod, bet es nekādi nespēju visā nopietnība vērsties pie būtnes, kurai neticu, tas būtu vēl mazliet stulbāk nekā rakstīt vēstuli Ziemassvētku vecītim.:)
Powered by Sviesta Ciba