Kurvjzieža kontemplācijas

krii

5.3.14 19:02

Protams, šajās dienās, juzdamās visnotaļ draņķīgi šajā nemājīgajā pasaulē, tuvāku un tālāku nāvju bombardēta, es vairākkārt esmu savā prātā pieķērusi nozibam domu, ka reliģioziem cilvēkiem, kuri ir spējīgi uz īstām lūgšanām, šādos brīžos noteikti ir vieglāk. No otras puses es lieliski saprotu, ka šāda attieksme pret reliģiju to tikai noniecina un tāpēc man nedaudz ir kauns.

• 25 raksta
• ir doma

• krii

  5.3.14 22:25

  

  Ja tikai vērotājs, tas izklausās pēc kāda baisā deisma, kurā ticībai īstenībā ir ļoti maza loma.

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • annuska

    5.3.14 22:28

    

    nē, ne "tikai". es laikam nemāku izstāstīt. bet brīžiem liekas, ka varu ar apziņas kaktiņu atšķirt, kad tā neesmu "es pati", kas skatās

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      5.3.14 22:35

      

      droši vien tas ir tieši tas apziņas kaktiņš, kurš man nav uzinstalēts.:)
      Tomēr nevarētu teikt, ka es no tā ciešu. Pilnīgi noteikti zinu, ka, ja manā dzīvē trūktu mīlestības, es no tā ciestu daudz vairāk nekā no ticības trūkuma.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • annuska

        5.3.14 22:45

        

        "un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas"

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais

      • annuska

        5.3.14 22:50

        

        man, starp citu, ļoti ilgi nebija tas kaktiņš, lai gan domāju, ka ticu

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais