Kurvjzieža kontemplācijas

krii

5.3.14 19:02

Protams, šajās dienās, juzdamās visnotaļ draņķīgi šajā nemājīgajā pasaulē, tuvāku un tālāku nāvju bombardēta, es vairākkārt esmu savā prātā pieķērusi nozibam domu, ka reliģioziem cilvēkiem, kuri ir spējīgi uz īstām lūgšanām, šādos brīžos noteikti ir vieglāk. No otras puses es lieliski saprotu, ka šāda attieksme pret reliģiju to tikai noniecina un tāpēc man nedaudz ir kauns.

• 25 raksta
• ir doma

• krii

  5.3.14 22:01

  

  Es mēdzu praktizēt arī lūgšanas (un mantras, un buramvārdus utt.), bet es to vienmēr uztveru...hmmm, līdzīgi kā laimes liešanu un zirņu ēšanu Jaungadā, vai ko tādu. T.i., vienmēr ir daļa manis, kas ar bērnišķīgu, neviltotu sajūsmu un interesi tajā piedalās, un daļa, kas ar smaidu to distancēti vēro kā sociālantropoloģisku fenomenu.

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • annuska

    5.3.14 22:05

    

    ir teoloģijas virzieni, kas māca, ka tas antropoloģiskais vērotājs tevī ir pats Dievs:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      5.3.14 22:07

      

      Tad būtu jāsecina, ka Dievs nenošķir reliģiju no maģijas.:)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • annuska

        5.3.14 22:09

        

        viņš tikai vēro. reliģija un maģija ir tavi priekšstati.
        

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais
        • Diskusija

        • krii

          5.3.14 22:17

          

          Nujanuja, savukārt vairāk nekā pietiekami daudzi teoloģijas virzieni uzskata, ka viena ir glābiņš, bet otra - pazudināšana, un to abu jaukšana iegrūž ellē jau šīszemes dzīvē.

          • Atbildēt
          • Iepriekšējais
          • Diskusija

          • annuska

            5.3.14 22:19

            

            jā, es arī tā uzskatu. jo rel. ir vērsta uz Dieva gribu, bet maģija - uz cilvēka.
            
            taču tas neizslēdz, ka Dievs ir tas vērotājs

            • Atbildēt
            • Iepriekšējais
            • Diskusija

            • krii

              5.3.14 22:25

              

              Ja tikai vērotājs, tas izklausās pēc kāda baisā deisma, kurā ticībai īstenībā ir ļoti maza loma.

              • Atbildēt
              • Iepriekšējais
              • Diskusija

              • annuska

                5.3.14 22:28

                

                nē, ne "tikai". es laikam nemāku izstāstīt. bet brīžiem liekas, ka varu ar apziņas kaktiņu atšķirt, kad tā neesmu "es pati", kas skatās

                • Atbildēt
                • Iepriekšējais
                • Diskusija

                • krii

                  5.3.14 22:35

                  

                  droši vien tas ir tieši tas apziņas kaktiņš, kurš man nav uzinstalēts.:)
                  Tomēr nevarētu teikt, ka es no tā ciešu. Pilnīgi noteikti zinu, ka, ja manā dzīvē trūktu mīlestības, es no tā ciestu daudz vairāk nekā no ticības trūkuma.

                  • Atbildēt
                  • Iepriekšējais
                  • Diskusija

                  • annuska

                    5.3.14 22:45

                    

                    "un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas"

                    • Atbildēt
                    • Iepriekšējais

                  • annuska

                    5.3.14 22:50

                    

                    man, starp citu, ļoti ilgi nebija tas kaktiņš, lai gan domāju, ka ticu

                    • Atbildēt
                    • Iepriekšējais