Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Protams, šajās dienās, juzdamās visnotaļ draņķīgi šajā nemājīgajā pasaulē, tuvāku un tālāku nāvju bombardēta, es vairākkārt esmu savā prātā pieķērusi nozibam domu, ka reliģioziem cilvēkiem, kuri ir spējīgi uz īstām lūgšanām, šādos brīžos noteikti ir vieglāk. No otras puses es lieliski saprotu, ka šāda attieksme pret reliģiju to tikai noniecina un tāpēc man nedaudz ir kauns.
  • tas ir citādi - lai gan tu uzvedies "ar cieņu", tu tomēr nepraktizē lūgšanas (izņemot krustu - interesanti, ka tu vispār met krustu).
    Inese Zandere Rīgas laikā stāsta, ka nolēmusi pamēģināt, jo citādi neuzzinās, kā tas ir. es savukārt gadiem uzskatīju sevi par kristieti, taču stagnēju, jo nepraktizēju rituālus. taču pēdējos gados esmu novērojusi, ka uz lūgšanām atbild, lai gan, ja es to mēģināšu pierādīt, kritiskās domāšanas filtri ieslēgsies ne tikai tev:)
    • Es mēdzu praktizēt arī lūgšanas (un mantras, un buramvārdus utt.), bet es to vienmēr uztveru...hmmm, līdzīgi kā laimes liešanu un zirņu ēšanu Jaungadā, vai ko tādu. T.i., vienmēr ir daļa manis, kas ar bērnišķīgu, neviltotu sajūsmu un interesi tajā piedalās, un daļa, kas ar smaidu to distancēti vēro kā sociālantropoloģisku fenomenu.
Powered by Sviesta Ciba