Protams, šajās dienās, juzdamās visnotaļ draņķīgi šajā nemājīgajā pasaulē, tuvāku un tālāku nāvju bombardēta, es vairākkārt esmu savā prātā pieķērusi nozibam domu, ka reliģioziem cilvēkiem, kuri ir spējīgi uz īstām lūgšanām, šādos brīžos noteikti ir vieglāk. No otras puses es lieliski saprotu, ka šāda attieksme pret reliģiju to tikai noniecina un tāpēc man nedaudz ir kauns.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
novaes varu iedomāties,ka tas dod cerību, kuru ateistiem no sevis izspiest ir grūti.- kriiTas, kādu es šo cerību redzu, manuprāt attaisno Marksa sacīto par opiju.
- nordman šķiet, ka tā nav cerība, tas ir mierinājums, kad vairs nav cerības.