Kurvjzieža kontemplācijas

Iespējams, ka var būt pretēja, bet tas noteikti nav mans gadījums. Raugi, man vispār raksturīga ļoti liela pietāte pret visu, kas attiecas uz reliģiju formālo pusi: es vienmēr esmu pieņēmusi, ka šie rituāli un normatīvi ir apauguši ar jēgas slāņiem un es tos vienmēr esmu respektējusi. Pareizticīgo baznīcā ieejot, vienmēr apsedzu galvu un ja esmu biksēs (piemēram, savos Kaukāza ceļojumos) vienmēr apjautājos kādai no atbildīgajai personām, vai tas nav šķērslis (līdz šim gan nekad nav atteikts); metot krustu, ievēroju to, kāda attiecīgajā tradīcijā ir pareizā rokas virzība; mošejā nekad nebridīšu ar kurpēm utt.
Tomēr tas, kas ir ticības kodols, man nekad nebūs pieejams, jo eksistē mani kritiskās domāšanas filtri.