Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

[info]krii
29.7.12 18:32
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Nesen ienāca prātā doma (droši vien pilnīgi neoriģināla), ka mātišķums savos instinktos bāzētajos pamatos ir radniecīgs sadismam - tos vieno tieksme pēc absolūtas kontroles pār objektu. Uzvarošais, žņaudzošais, pakļaujošais piespiedu maigums. Protams, tas nenozīmē, ka es tagad mēģinu kaut kā degradēt jūtas, kuras tiek uzskatītas par viscildenākajām, nebūt nē. Taču, lai cik gan atšķirīgas neliktos spīdzinot un aprūpējot gūtās baudas, tām ir kaut kas kopīgs varas īstenošanas saldkairē.
Iespējams, tāpēc tik izmisīgi pēc maternitātes tiecas sievietes brīžos, kad viņām slīd no rokām ārā citi varas realizācijas veidi.

(Disklaimeris: esmu atkal pilna psihoanalīzes, turklāt nesenas refleksijas iespaidota par savu pašas tieksmi uz slimnieku kopšanu utml.)
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]milda
    29.7.12 21:01
    jezus. nu padomā. ja Tu audzē puķi. un puķe uzzied - ko Tu jūti? nu kādas ir sajūtas? pirmā mirklī. tu atver durvis, un dārzā ir uzplaucis krāšņs zieds.

    • [info]lennay
      29.7.12 21:04
      "Re kāds es malacītis dārznieciņš!" :D :p

      • [info]nord
        29.7.12 21:07
        jājūt droši vien saldkaislīgu varas sajūtu, ko sniedz pilnīga kontroles apziņa par šo augu - gribēšu paliešu, gribēšu ar kājām samīšu un neatņemams dieva sindroms, kā arī noteikti kaut kas ar seksu saistīts.

        • [info]krii
          29.7.12 21:10
          Ja augiem būtu apziņa (vai mēs to tiem piedēvētu) - un līdz ar to arī subjektivitāte, kuras autonomiju mēs varētu uzurpēt, iespējams, kas līdzīgs arī būtu.:)

          • [info]nord
            29.7.12 21:21
            kaut kāda bezcerība pilnīgā :D

            es saprotu, ka cilvēks sapiš visu labo uz ko viņš ir spējīgs, bet ne tādā tak līmenī. savādāk sanāk, ka nevar mīlēt un audzināt savu atvasi bez morālas kroplības un perversijas un nevar izaugt (bērnunams ir glābiņš) neizbrienot to tumšo, nospiedošo, tirānisko mātes lovi.

    • [info]krii
      29.7.12 21:05
      Tieši tā. Puķe kā manas dārzkopja varēšanas apliecinājums! (Atšķirībā no puķes, kura zied pļavā un raisa prieku tikai kā estētisks fenomens.)

      • [info]milda
        29.7.12 21:11
        Tiešām? Jūs audzejat puķes nevis tāpēc, ka tās jums patīk, bet lai pierāditu sev, ka to varat? Un kāpēc Tu turi kaķus? Kā Tu sevi apliecini caur kaķiem?

        • [info]krii
          29.7.12 21:21
          Jā, starp citu, manas atiecības ar kaķiem nevienam psihoanalītiķim nešķistu pārāk nevainīgas.:)
          Kaķos es patiešām sublimēju savu nerealizēto mātes instinktu, un principā viss, ko es sākotnējā ierakstā teicu par mātišķumu, attiecas arī uz manām atiecībām ar viņiem, jā. Es jūtu pret viņiem maigumu, bet vienlaikus realizēju arī varu.
Powered by Sviesta Ciba