Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Nesen ienāca prātā doma (droši vien pilnīgi neoriģināla), ka mātišķums savos instinktos bāzētajos pamatos ir radniecīgs sadismam - tos vieno tieksme pēc absolūtas kontroles pār objektu. Uzvarošais, žņaudzošais, pakļaujošais piespiedu maigums. Protams, tas nenozīmē, ka es tagad mēģinu kaut kā degradēt jūtas, kuras tiek uzskatītas par viscildenākajām, nebūt nē. Taču, lai cik gan atšķirīgas neliktos spīdzinot un aprūpējot gūtās baudas, tām ir kaut kas kopīgs varas īstenošanas saldkairē.
Iespējams, tāpēc tik izmisīgi pēc maternitātes tiecas sievietes brīžos, kad viņām slīd no rokām ārā citi varas realizācijas veidi.

(Disklaimeris: esmu atkal pilna psihoanalīzes, turklāt nesenas refleksijas iespaidota par savu pašas tieksmi uz slimnieku kopšanu utml.)
  • Tiešām? Jūs audzejat puķes nevis tāpēc, ka tās jums patīk, bet lai pierāditu sev, ka to varat? Un kāpēc Tu turi kaķus? Kā Tu sevi apliecini caur kaķiem?
    • Jā, starp citu, manas atiecības ar kaķiem nevienam psihoanalītiķim nešķistu pārāk nevainīgas.:)
      Kaķos es patiešām sublimēju savu nerealizēto mātes instinktu, un principā viss, ko es sākotnējā ierakstā teicu par mātišķumu, attiecas arī uz manām atiecībām ar viņiem, jā. Es jūtu pret viņiem maigumu, bet vienlaikus realizēju arī varu.
Powered by Sviesta Ciba