Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

[info]krii
29.7.12 18:32
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Nesen ienāca prātā doma (droši vien pilnīgi neoriģināla), ka mātišķums savos instinktos bāzētajos pamatos ir radniecīgs sadismam - tos vieno tieksme pēc absolūtas kontroles pār objektu. Uzvarošais, žņaudzošais, pakļaujošais piespiedu maigums. Protams, tas nenozīmē, ka es tagad mēģinu kaut kā degradēt jūtas, kuras tiek uzskatītas par viscildenākajām, nebūt nē. Taču, lai cik gan atšķirīgas neliktos spīdzinot un aprūpējot gūtās baudas, tām ir kaut kas kopīgs varas īstenošanas saldkairē.
Iespējams, tāpēc tik izmisīgi pēc maternitātes tiecas sievietes brīžos, kad viņām slīd no rokām ārā citi varas realizācijas veidi.

(Disklaimeris: esmu atkal pilna psihoanalīzes, turklāt nesenas refleksijas iespaidota par savu pašas tieksmi uz slimnieku kopšanu utml.)
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]lennay
    29.7.12 21:04
    "Re kāds es malacītis dārznieciņš!" :D :p

    • [info]nord
      29.7.12 21:07
      jājūt droši vien saldkaislīgu varas sajūtu, ko sniedz pilnīga kontroles apziņa par šo augu - gribēšu paliešu, gribēšu ar kājām samīšu un neatņemams dieva sindroms, kā arī noteikti kaut kas ar seksu saistīts.

      • [info]krii
        29.7.12 21:10
        Ja augiem būtu apziņa (vai mēs to tiem piedēvētu) - un līdz ar to arī subjektivitāte, kuras autonomiju mēs varētu uzurpēt, iespējams, kas līdzīgs arī būtu.:)

        • [info]nord
          29.7.12 21:21
          kaut kāda bezcerība pilnīgā :D

          es saprotu, ka cilvēks sapiš visu labo uz ko viņš ir spējīgs, bet ne tādā tak līmenī. savādāk sanāk, ka nevar mīlēt un audzināt savu atvasi bez morālas kroplības un perversijas un nevar izaugt (bērnunams ir glābiņš) neizbrienot to tumšo, nospiedošo, tirānisko mātes lovi.
Powered by Sviesta Ciba