Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Pēdējā laikā mani atkal apsēdis ceļotkāres dēmons, un es šo cītīgi baroju, šķirstīdama atlantus un lasīdama ceļojumu aprakstus "Draugos". Cita starpā - urda doma, ka vajadzētu vēl kādu reizi kaut kur aizklīst vienai. Ne tādēļ, ka man būtu kaut mazītiņākie iebildumi pret daudzus gadus pārbaudītajām ceļabiedrēm (kaut kā vienmēr sanācis ceļot sieviešu kompānijā, kam ir daudz jo daudz plusu, iespējams, arī mīnusi, bet tos es nezinu), taču man šķiet, ka cilvēkam reizi pa reizei ir labi palikt vienatnē ar Ceļu. Īpaši, ja Ceļš ved pa svešām, dabas, klimata, valodas un tradīciju ziņā radikāli atšķirīgām vietām. Īpaši ja cilvēks ir sieviete, un jo īpašāk - sīka un fiziski nenorūdīta sievietīte.
  • Kā ta neesi fiziski norūdīta, ja mēdz skriet kilometru kilometrus?
    • Nu, labi - neesmu gluži tefteļkundzīte, kas ķer aizdusu pēc nosoļotiem pārsimt metriem. Bet, paveroties uz smagumiem, ko spēj panest, attālumiem, ko spēj norikšot, un kalniem, kuros spēj uzrāpties Īsti Ceļotāji, saprotu, ka ir, uz ko tiekties.
      • hm, tā kā civilizācijas asfaltētajās un bruģētajās vietās cilvēki lieto koferus ar ritenīšiem, man nupat ienāca prātā, ka fiziski nenorūdītām mazām sievietītēm necivilizētos maršrutos noderētu soma uz atsperēm, ko lecināt pie rokas!
        • Bruģis arīdzan ir riteņkoferiem nedraudzīgs. Vislabākās būtu mugursomas, kas transformējas riteņsomās, bet tādas baigi reti gadās kur manīt.
  • oooo, man patīk ceļot vienai.
    Tie gan parasti ir tikai pa pusei ceļojumi, jo parasti savienoti ar business tripiem, bet jā, šie braucieni maina mani, liek skatīties uz pasauli atvērtām acīm un vēsu prātu, parāda to pavisam no citiem rakursiem. Un ceļš sargā mani, sīku, trauslu sievietīti, iedod risinājumus pārpratumiem, atver cilvēkus un nedaudz arī mani.
  • vienai braukt ir bezgala forši. vienīgi silti neiesaku to darīt ārpus jevropas, bet var jau būt tā vien mana nelāgā pieredze, taču to nakti marokā,kad domāju,ka nekad vairs tēvzemi neredzēšu, nemūžam neaizmirsīšu
    • Esmu vienatnē krustu šķērsu izbraukājusi Gruziju. Bija forši. Dažubrīd gan šķita, ka zemē, kur godīgas sievietes vienas uz lielceļiem nemētājas, izskatos mazliet vieglprātīgi, taču beigu beigās pat savu zīļu vainadziņu gods godam nosargāju, gan arī mēli par sliktu izrunāšanos neviens neizgrieza.:)
      • jā, iespējams, ka Tu tai lietai piegāji prātīgāk. es mazliet nolažoju ar jaunības maksimālisma piedzīvojumu kāru vieglprātību. i dabūju.
    • atkarībā no valdošās reliģijas. Tādā budistu valstī kā Šrilanka - miera vējos!
    • Bet Maroka ir tiešām riebīga pat ja esi kopā ar kādu vietējo.
      • nunē, Maroka ir lieliska, es girbu vēl kautkad, bet nu, ne viena. Maroka ir ļoti dažāda, drošvien atkarīgs, kur būts.
Powered by Sviesta Ciba