![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
h a r i s m a [gr. charisma < charis 'labvēlība, (dieva) svētība'] - 1. rel. Dieva žēlastība, īpaša labvēlība. 2. kādas personas (piem., vadoņa) autoritāte, kas saistīta ar izcilām, fascinējošām personiskajām īpašībām - spilgtām runas dāvanām, gudrību, pievilcīgu ārieni vai suģestiju.
h a r i s m ā t i s k s [ang. charismatic < gr. charisma (charismatis) < charis 'labvēlība, (dieva) svētība'] - tāds, kam piemīt harisma, tāds, kā pamatā ir harisma; harismātisks līderis - cilvēks ar autoritāti, kuras pamatā ir izcilas personiskās īpašības (gudrība, oratora spējas, drosme u. tml.); harismātiska vara - vara, kuras pamatā ir kāda vadoņa harismātiskā autoritāte.
(No Svešvārdu vārdnīcas)
Balstoties uz šo un tikai šo definīciju - vai esat savā mūžā sastapuši kādu harismātisku personību? Kādu, kas atstājis uz jums suģestējošu neapstrīdamas autoritātes iespaidu?
h a r i s m ā t i s k s [ang. charismatic < gr. charisma (charismatis) < charis 'labvēlība, (dieva) svētība'] - tāds, kam piemīt harisma, tāds, kā pamatā ir harisma; harismātisks līderis - cilvēks ar autoritāti, kuras pamatā ir izcilas personiskās īpašības (gudrība, oratora spējas, drosme u. tml.); harismātiska vara - vara, kuras pamatā ir kāda vadoņa harismātiskā autoritāte.
(No Svešvārdu vārdnīcas)
Balstoties uz šo un tikai šo definīciju - vai esat savā mūžā sastapuši kādu harismātisku personību? Kādu, kas atstājis uz jums suģestējošu neapstrīdamas autoritātes iespaidu?
Dziļākajā būtībā, harizmātisks ir ikviens no mums, ja vien viņā kāds kādreiz ir iemīlējies, piemēram:)) Harizma piemīt visiem, vienam vairāk, otram mazāk. Jo vairāk cilvēkiem šķieti harizmātisks, jo reāli harizmātisks arī esi.
Paša viedoklis gan nez vai būtu rādītājs :D
Man, piemēram, kāds ministrs var šķist sirms, vulgārs paviāns ar ierobežotu intelektu, savukārt, atradīsies lēvenis cilvēku, kas skatīsies šim mutē, bučos rokas un uzskatīs, ka šis tikko no debesīm nolaidies ugunīgos ratos. Šiem cilvēkiem viņš ir īpaši izcils, attiecīgi harismātisks.
Te jau ir tā problēma ar izmērāmību. Ja par harismātisku uzskatīsim tādu cilvēku, kurš šķiet harismātisks pilnīgi visiem, tad harismātisku cilvēku nav un nav bijis. Ja uzskatīsim tādu, kurš daudziem, rodas jautājums - cik daudziem?
Manuprāt, šo jēdzienu varētu būt korekti attiecināt uz cilvēkiem, kuriem reāli piemītoša autoritāte balstās ne tikai kompetencē, racionālos argumentos vai spēcīgāku konkurentu trūkumā (kā tas ir gadījumā ar vairumu Latvijas politiķu), bet vēl arī (vai galvenokārt) fascinējošā personībā.
Un nē, latiņa, manuprāt, nav vis par augstu. Vēlreiz atgādinu, ka runa ir par sākotnēji reliģisku terminu, kas tikai 20.gs. pārcelts uz politiku, lai raksturotu atsevišķus līderus, un ko man, goda vārds, šķiet ļoti, ļoti pārspīlēti deldēt, raksturojot vai katru kaut cik pievilcīgu ekstravertu.
Tiešām liels paldies, jauki papļāpājām:))
Hitlers noteikti būtu cits Hitlers, jo tā nav izvēle starp profesiju A un profesiju B, bet gan starp dzīves ceļiem.
Principā tas ir jautājums par to, "vai eksistence izriet no būtības vai tieši vai otrādi".:)
bet uz tavu jautājumu (kuru es notiekti īsti nesaprotu) man gribētos atbildēt, ka abas ir savstarpēji saistītas, tomēr kā primāro/vadošo izvirzot būtību (tas ir to, kas mēs esam ar savām visdažādākajām īpašībām).
Kombainieru brigadiera autoritāte nebalstās viņa personības maģiskajā starojumā, vismaz vairumā gadījumu.:)
Lūk, ja ierastos ciemā jauneklis ar kokli, un viņa daiņošanas sajūsminātais pūlis kristu ceļos un lūgtos - kļūsti par prezidentu, ja negribi, tad - par novada domes priekšsēdētāju, ja to arī nē - vismaz par kombainieru brigadieri, pofig, māki vai nemāki stūrēt - lūk, tad mums būtu darīšana ar potenciālo harizmātisko līderi.:)