Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
h a r i s m a [gr. charisma < charis 'labvēlība, (dieva) svētība'] - 1. rel. Dieva žēlastība, īpaša labvēlība. 2. kādas personas (piem., vadoņa) autoritāte, kas saistīta ar izcilām, fascinējošām personiskajām īpašībām - spilgtām runas dāvanām, gudrību, pievilcīgu ārieni vai suģestiju.

h a r i s m ā t i s k s [ang. charismatic < gr. charisma (charismatis) < charis 'labvēlība, (dieva) svētība'] - tāds, kam piemīt harisma, tāds, kā pamatā ir harisma; harismātisks līderis - cilvēks ar autoritāti, kuras pamatā ir izcilas personiskās īpašības (gudrība, oratora spējas, drosme u. tml.); harismātiska vara - vara, kuras pamatā ir kāda vadoņa harismātiskā autoritāte.

(No Svešvārdu vārdnīcas)

Balstoties uz šo un tikai šo definīciju - vai esat savā mūžā sastapuši kādu harismātisku personību? Kādu, kas atstājis uz jums suģestējošu neapstrīdamas autoritātes iespaidu?
  • OK, būtu cita biogrāfija, bet vai cita personība.
    Principā tas ir jautājums par to, "vai eksistence izriet no būtības vai tieši vai otrādi".:)
    • es, protams, mazāk teoretizēju (un vēl mazāk lasu Avotus), bet gan vairāk reflektēju sevi un man gribas teikt, ka tas, kuru ceļu mēs izvēlamies iet kā atgriezeniskā saite ietekmē un pārveido mūs.

      bet uz tavu jautājumu (kuru es notiekti īsti nesaprotu) man gribētos atbildēt, ka abas ir savstarpēji saistītas, tomēr kā primāro/vadošo izvirzot būtību (tas ir to, kas mēs esam ar savām visdažādākajām īpašībām).
Powered by Sviesta Ciba