Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

[info]krii
16.8.11 09:18
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
h a r i s m a [gr. charisma < charis 'labvēlība, (dieva) svētība'] - 1. rel. Dieva žēlastība, īpaša labvēlība. 2. kādas personas (piem., vadoņa) autoritāte, kas saistīta ar izcilām, fascinējošām personiskajām īpašībām - spilgtām runas dāvanām, gudrību, pievilcīgu ārieni vai suģestiju.

h a r i s m ā t i s k s [ang. charismatic < gr. charisma (charismatis) < charis 'labvēlība, (dieva) svētība'] - tāds, kam piemīt harisma, tāds, kā pamatā ir harisma; harismātisks līderis - cilvēks ar autoritāti, kuras pamatā ir izcilas personiskās īpašības (gudrība, oratora spējas, drosme u. tml.); harismātiska vara - vara, kuras pamatā ir kāda vadoņa harismātiskā autoritāte.

(No Svešvārdu vārdnīcas)

Balstoties uz šo un tikai šo definīciju - vai esat savā mūžā sastapuši kādu harismātisku personību? Kādu, kas atstājis uz jums suģestējošu neapstrīdamas autoritātes iespaidu?
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]unpy
    16.8.11 10:37
    Ko nu vari ņemties ar tiem līderiem:)) Acīmredzami, ka "harismātisks" ir gana plaši interpretējams un ļoti grūti izmērāms jēdziens, jo, skaidrs, ka, piemēram, dajebkura novada priekšsēdētājs ir visa veida harizmātisks viedokļu līderis, jo lielais vairums novada iedzīvotāju raugās viņā atvērtām mutēm un, ja šis tāds nebūtu, nez vai tiktu ievēlēts, jo nekādu jau īpaši dižu zināšanu lielajam vairumam novadu priekšsēdētāju nav, tikai suģestija:))

    Dziļākajā būtībā, harizmātisks ir ikviens no mums, ja vien viņā kāds kādreiz ir iemīlējies, piemēram:)) Harizma piemīt visiem, vienam vairāk, otram mazāk. Jo vairāk cilvēkiem šķieti harizmātisks, jo reāli harizmātisks arī esi.

    Paša viedoklis gan nez vai būtu rādītājs :D

    • [info]krii
      16.8.11 10:43
      Manuprāt, šīs ārkārtīgi plašās interpretācijas noved pie jēdziena devalvācijas. Un nē, es nepiekrītu, ka harisma piemīt ikvienam, kuru ievēl novada domē vai kurā kāds var iemīlēties. Ar to arī harisma atšķiras no šarma, pievilcības vai autoritātes, ka tā nav ikdienišķa vai bieži sastopama parādība, bet "īpaša izredzētība", kas ir šī vārda pamatnozīme.

      • [info]unpy
        16.8.11 10:55
        Pagapaga. Atgādināšu vēlreiz, ka harismas esamību vai neesamību nenosaka īpaša komisija vai mēs ar Tevi.

        Man, piemēram, kāds ministrs var šķist sirms, vulgārs paviāns ar ierobežotu intelektu, savukārt, atradīsies lēvenis cilvēku, kas skatīsies šim mutē, bučos rokas un uzskatīs, ka šis tikko no debesīm nolaidies ugunīgos ratos. Šiem cilvēkiem viņš ir īpaši izcils, attiecīgi harismātisks.

        Te jau ir tā problēma ar izmērāmību. Ja par harismātisku uzskatīsim tādu cilvēku, kurš šķiet harismātisks pilnīgi visiem, tad harismātisku cilvēku nav un nav bijis. Ja uzskatīsim tādu, kurš daudziem, rodas jautājums - cik daudziem?

        • [info]krii
          16.8.11 11:13
          Jā, ar izmērāmību ir problēma - tāpat kā visām cilvēka personības īpašībām. Un arī harismātiskajiem līderiem mēdz būt opozīcija, piekrītu.
          Manuprāt, šo jēdzienu varētu būt korekti attiecināt uz cilvēkiem, kuriem reāli piemītoša autoritāte balstās ne tikai kompetencē, racionālos argumentos vai spēcīgāku konkurentu trūkumā (kā tas ir gadījumā ar vairumu Latvijas politiķu), bet vēl arī (vai galvenokārt) fascinējošā personībā.

          • [info]unpy
            16.8.11 11:28
            :)) Tad ir pavisam vienkārši. Pietiek vēl piesviest klāt "vienlīdz abiem dzimumiem fascinējošā", kā izrādīsies, ka harismātisku cilvēku visā pārskatāmajā vēsturē ir bijis tā - uz divu roku pirkstiem saskaitāmi. Nav tev tā latiņa drusku par augstu?:))

            • [info]krii
              16.8.11 11:39
              Jā, tieši tā - abiem dzimumiem fascinējošā, paldies par papildinājumu, jo pretējā gadījumā tā visticamāk ir seksuālā pievilcība, nevis harisma.
              Un nē, latiņa, manuprāt, nav vis par augstu. Vēlreiz atgādinu, ka runa ir par sākotnēji reliģisku terminu, kas tikai 20.gs. pārcelts uz politiku, lai raksturotu atsevišķus līderus, un ko man, goda vārds, šķiet ļoti, ļoti pārspīlēti deldēt, raksturojot vai katru kaut cik pievilcīgu ekstravertu.

              • [info]unpy
                16.8.11 11:48
                Nu, tad Latvijā nav itin nevienas harizmātiskas personības un vienīgais, kurš ļoti nosacīti ir bijis, ir bijis Kārlis Ulmanis(tā ļoti aiz matiem pievelkot) un itin nekādā gadījumā harizmātiski nav augstāk minētie kungi.

                • [info]krii
                  16.8.11 11:55
                  Par to es atkal neesmu tik droša, jo - pilnīgi subjetktīvi - ticu, ka atsevišķiem Latvijas intelektuāļiem piemīt spēja fascinēt, kas ļautu kļūt arī par pūļa līderiem, ja viņiem būtu attiecīga motivācija.

                  • [info]unpy
                    16.8.11 12:03
                    Nu, man gan nav tādas ticības, bet ticības lietas jau nu gan nav tās, par kurām varētu kaut vai ko attāli līdzīgu diskusijai veidot:))

                    Tiešām liels paldies, jauki papļāpājām:))

                  • [info]dunduks
                    16.8.11 12:13
                    jautājums tikai vai tas mazais akmentiņš "motivācija" nav tā lielā atšķirība, kas nošķir patiesi retos (tavā definīcijā) harismātiskos cilvēkus no meibī harismātiskajiem?

                    • [info]krii
                      16.8.11 12:37
                      Iespējams, tas ir tas, kas šajā gadījumā nošķir "personība" kā potenciāls un "līderis" kā šī potenciāla realizācija. Protams, vienmēr paliek neatbildams jautājums - vai Hitlers būtu tas pats Hitlers, ja viņš būtu kļuvis par gleznotāju, nevis politiķi.:)

                      • [info]dunduks
                        16.8.11 13:00
                        jautājums tikai vai dievišķajā interpretācijā ir iespējams nošķirt "personība" un "līderis", resp., vai bez realizācijas potenciāls maz ir bijis?

                        Hitlers noteikti būtu cits Hitlers, jo tā nav izvēle starp profesiju A un profesiju B, bet gan starp dzīves ceļiem.

                        • [info]krii
                          16.8.11 13:35
                          OK, būtu cita biogrāfija, bet vai cita personība.
                          Principā tas ir jautājums par to, "vai eksistence izriet no būtības vai tieši vai otrādi".:)

                          • [info]dunduks
                            16.8.11 13:40
                            es, protams, mazāk teoretizēju (un vēl mazāk lasu Avotus), bet gan vairāk reflektēju sevi un man gribas teikt, ka tas, kuru ceļu mēs izvēlamies iet kā atgriezeniskā saite ietekmē un pārveido mūs.

                            bet uz tavu jautājumu (kuru es notiekti īsti nesaprotu) man gribētos atbildēt, ka abas ir savstarpēji saistītas, tomēr kā primāro/vadošo izvirzot būtību (tas ir to, kas mēs esam ar savām visdažādākajām īpašībām).
Powered by Sviesta Ciba