Barikādes man atmiņā palikušas izplūdušā veidā. :
TF aicinājums uz barikādēm.
Mana saruna ar sievu mazītiņajā virtuvītē, pirms bruņojies ar termosu, sviestmaizēm un "Makarovu" aizgāju naktī, atstājot sievai cirvi pie durvīm.
Četras naktis pie MK ugunskuriem,uzmanīgi klausoties radio, kopības sajūta nešķirojot tautību. Gulēšana pa 2-3 st darbā uz krēsla, pilna darba diena, kontrolzvans uz mājām un atkal dežūra pie ugunskura.
Uz nedēļas beigām viss nomierinājās un vakarā jau braucu uz mājām.
Sestdien izvedu sievu un divgadīgo dēlu uz centru, izstaigājam barikādes, parkus... Pārbrucot mājās pa TV rādīja kārtējo bojeviku- šaudīšanās, uguņošana. Pēc neilga laika tik sapratām ka šaudās pie IeM ēkas, kur mēs gājām garām pirms min 15-20.
Inčīga sajūta.
Nav manī patriotisma uzplūdu. Ir nožēlas sajūta.
Padsavienībā Latvija bija Mežonīgo Rietumu simbols. Mēs bijam mērķis uz ko tiekties. Šobrīd mēs esam atpalikusi nomale.
Es neteikšu ka šobrīd ir labāk vai sliktāk. Šobrīd ir savādāk.
Ir cilvēki, kuri prot iekārtoties pie jebkuras valdības. Ir cilvēki, kuriem vienmēr būs slikti.
Es nesaku ka valsts ir nozagta.
Es uzskatu ka valsts nav.
Nav mērķa, nav vīzijas.
Lepoties ar Nato? Mēs esam sīkacis, kuru nometīs pie pirmās izdevības.
Eiropas Savienība? Neticu, ka pret mums izturēsies kā pret pilnvērtīgu locekli valsts ar 80 mlj,50 mlj iedzīvotājiem.
Labi. Glāzīti vienalga pacelšu pieminot bijušo...
TF aicinājums uz barikādēm.
Mana saruna ar sievu mazītiņajā virtuvītē, pirms bruņojies ar termosu, sviestmaizēm un "Makarovu" aizgāju naktī, atstājot sievai cirvi pie durvīm.
Četras naktis pie MK ugunskuriem,uzmanīgi klausoties radio, kopības sajūta nešķirojot tautību. Gulēšana pa 2-3 st darbā uz krēsla, pilna darba diena, kontrolzvans uz mājām un atkal dežūra pie ugunskura.
Uz nedēļas beigām viss nomierinājās un vakarā jau braucu uz mājām.
Sestdien izvedu sievu un divgadīgo dēlu uz centru, izstaigājam barikādes, parkus... Pārbrucot mājās pa TV rādīja kārtējo bojeviku- šaudīšanās, uguņošana. Pēc neilga laika tik sapratām ka šaudās pie IeM ēkas, kur mēs gājām garām pirms min 15-20.
Inčīga sajūta.
Nav manī patriotisma uzplūdu. Ir nožēlas sajūta.
Padsavienībā Latvija bija Mežonīgo Rietumu simbols. Mēs bijam mērķis uz ko tiekties. Šobrīd mēs esam atpalikusi nomale.
Es neteikšu ka šobrīd ir labāk vai sliktāk. Šobrīd ir savādāk.
Ir cilvēki, kuri prot iekārtoties pie jebkuras valdības. Ir cilvēki, kuriem vienmēr būs slikti.
Es nesaku ka valsts ir nozagta.
Es uzskatu ka valsts nav.
Nav mērķa, nav vīzijas.
Lepoties ar Nato? Mēs esam sīkacis, kuru nometīs pie pirmās izdevības.
Eiropas Savienība? Neticu, ka pret mums izturēsies kā pret pilnvērtīgu locekli valsts ar 80 mlj,50 mlj iedzīvotājiem.
Labi. Glāzīti vienalga pacelšu pieminot bijušo...
Comments
Hmm, Tu biji milicis vai kā?
ES, NATO - jā, mēs esam nomale un sīknauda, taču tas tomēr ir labāk nekā alternatīva imho.
ES, NATO - jā, mēs esam nomale un sīknauda, taču tas tomēr ir labāk nekā alternatīva imho.
(Reply to this) (Thread)
90. gadā par 100$ varēja dabūt Makarovu.
Tai laikā es strādāju blakus MK, viesnīcā Latvija, un katram gadījumam biju iegādājies stroķi no armijniekiem.
Tai laikā es strādāju blakus MK, viesnīcā Latvija, un katram gadījumam biju iegādājies stroķi no armijniekiem.
pieminot bijušo - priekā!
piekrītu Tev - par patriotismu un nožēlu, tieši tā arī jūtos...
un jā, ir vnk savādāk
/gadus 10it pēc notikumiem, atceroties to nakti, nez kāpēc atcerējos dīvaino kukaini, kas ar savādu skaņu aiztrauca garām, un nepamet apziņa, ka tā varēja būt lode, uz kuras nebija mans vārds...
piekrītu Tev - par patriotismu un nožēlu, tieši tā arī jūtos...
un jā, ir vnk savādāk
/gadus 10it pēc notikumiem, atceroties to nakti, nez kāpēc atcerējos dīvaino kukaini, kas ar savādu skaņu aiztrauca garām, un nepamet apziņa, ka tā varēja būt lode, uz kuras nebija mans vārds...
(Reply to this) (Thread)
Par ko Tu domāji toreiz, sēžot pie ugunskura? Kas bija mērķi, kurus Tu toreiz redzēji?
(Reply to this) (Thread)
Kā Brežņevlaika bērns es Staļina represijas uz sevi neizjutu.
Taču Gorbačova Perestroika, kooperatīvu kustība un LTF aktivitātes deva ticību, ka mēs dzīvosim vēl brīvāk.
1989. gada decembris: Čaušesku gāšana un nogalināšana, Berlīnes mūra krišana, Vācijas apvienošana bija prātam neaptverami notikumi par ko pat nebijām saapņojuši.
Un pēc mēneša- Viļņa. Nogalināti mierīgie iedzīvotāji un tanki ielās kā 1969. gadā Prāgā.
Tas bija solis atpakaļ uz Andropova laiku. Demkrātijas beigas. Visi, kas toreiz atradās pie MK ēkas, gan latvieši, gan krievi vēlējās saglabāt brīvību un demokratiju. Par atdalīšanos no PSRS tur vēl pat nedomāja. Tie bija sapņi, ko baidījās izteikt vārdos.
Taču Gorbačova Perestroika, kooperatīvu kustība un LTF aktivitātes deva ticību, ka mēs dzīvosim vēl brīvāk.
1989. gada decembris: Čaušesku gāšana un nogalināšana, Berlīnes mūra krišana, Vācijas apvienošana bija prātam neaptverami notikumi par ko pat nebijām saapņojuši.
Un pēc mēneša- Viļņa. Nogalināti mierīgie iedzīvotāji un tanki ielās kā 1969. gadā Prāgā.
Tas bija solis atpakaļ uz Andropova laiku. Demkrātijas beigas. Visi, kas toreiz atradās pie MK ēkas, gan latvieši, gan krievi vēlējās saglabāt brīvību un demokratiju. Par atdalīšanos no PSRS tur vēl pat nedomāja. Tie bija sapņi, ko baidījās izteikt vārdos.
No šādas perspektīvas raugoties, taču ir labāk, nekā bija. Un valsts, pat ja tā ir nomales valsts, tomēr ir.
Valsts ir. Nav ne demokrātijas, ne neatkarības. No vienas savienības ielecaam otrā. Agrāk saņēmam pavēļes no Maskavas- tagad no Briseles. Un ar tādu pašu centību tās nedomājot izpildam. Marazmātiski ticot ka pie visa vainīgi ir šeit dzīvojošie krievi.
Dažās jomās mums demokrātijas ir daudzreiz mazāk kā bija tad. Viens no TF pirmajiem soļiem bija protesta demonstrācijas pret jaunu Daugavas Hes un metro būvi. Un to izdevās apturēt. Pēdējo 4 gadu laikā pieņemtie likumu grozījumi pilnībā izslēdz sabiedrības ietekmi uz būvniecības lēmumu pieņemšanu. Sabiedriskā apspriešana ir formāls ķeksītis.
Tu taču negribēsi teikt, ka padomju likumdošanā šādas tiesības pilsoņiem bija paredzētas? TF izdevās panākt izmaiņas tāpēc, ka tā spēja mobilizēt cilvēkus, nevis tāpēc, ka valstij bija liela vēlme ņemt vērā pilsoņu viedokli.
Demokrātija manā skatījumā ir tautas vēlēšanās izmantot tiesības ietekmēt izpildvaru un zināšanas, kā to izdarīt. (Un, protams, tas, ka, tā darot, pilsoņiem neviens nesit ar automātu pa galvu.) Pa 20 gadiem tas ir aizmirsies.
Redz. Kad 1990.gada 4. maijā AP pieņēma Neatkarības Deklaraciju Omons aizsargāja AP ēku un neļāva Interfrontistiem iekļūt tajā. Visu to rādīja pa Tv un tauta cienija mentus par to ka viņi izpildīja savu pienākumu.
Es personīgi redzēju kā Omons "Latvijas" Zaļā zālē nolika uz grīdas reketierus. Aveņkrāsainās žaķetes gulēja zāles vidū un baidījās elpot.Viņus cienīja un baidījās. Tas bija Spēks.
Kad sakās varas un naudas dalīšana viņi izrādījās lieki un tos pārsvieda pie armijniekiem. Un tikai tad sākās problēmas.
Ja mums valdībā būtu ļaudis kas redz mazliet tālāk par savu degungalu, mēs sen jau dzīvotu kā komunismā.
Es personīgi redzēju kā Omons "Latvijas" Zaļā zālē nolika uz grīdas reketierus. Aveņkrāsainās žaķetes gulēja zāles vidū un baidījās elpot.Viņus cienīja un baidījās. Tas bija Spēks.
Kad sakās varas un naudas dalīšana viņi izrādījās lieki un tos pārsvieda pie armijniekiem. Un tikai tad sākās problēmas.
Ja mums valdībā būtu ļaudis kas redz mazliet tālāk par savu degungalu, mēs sen jau dzīvotu kā komunismā.
(Reply to this) (Parent)
mēs vārījām zupu - lielos grāpjos - darbā, bērnudārzā - caurām naktīm... un vedām uz barikādēm (es nevedu, es vārīju, krāvu..) un ņurcīju divus sīkbērnus: savu nepilnu gadu veco meitēnu un trīcēju par viņas tēti, kurš neļāva mums pievienoties viņam tur, kur jūs bijāt... kā arī draudzenes mazo meitiņu, kuras mamma, kā jau mediķis, bija karstajā punktā...
info tika gūts no, pie auss piespiesta, radio..
info tika gūts no, pie auss piespiesta, radio..