kramers

kramers @ 19:36: Barikādes man atmiņā palikušas izplūdušā veidā.
TF aicinājums uz barikādēm.
Mana saruna ar sievu mazītiņajā virtuvītē, pirms bruņojies ar termosu, sviestmaizēm un "Makarovu" aizgāju naktī, atstājot sievai cirvi pie durvīm.
Četras naktis pie MK ugunskuriem,uzmanīgi klausoties radio, kopības sajūta nešķirojot tautību. Gulēšana pa 2-3 st darbā uz krēsla, pilna darba diena, kontrolzvans uz mājām un atkal dežūra pie ugunskura.
Uz nedēļas beigām viss nomierinājās un vakarā jau braucu uz mājām.
Sestdien izvedu sievu un divgadīgo dēlu uz centru, izstaigājam barikādes, parkus... Pārbrucot mājās pa TV rādīja kārtējo bojeviku- šaudīšanās, uguņošana. Pēc neilga laika tik sapratām ka šaudās pie IeM ēkas, kur mēs gājām garām pirms min 15-20.
Inčīga sajūta.
Nav manī patriotisma uzplūdu. Ir nožēlas sajūta.
Padsavienībā Latvija bija Mežonīgo Rietumu simbols. Mēs bijam mērķis uz ko tiekties. Šobrīd mēs esam atpalikusi nomale.
Es neteikšu ka šobrīd ir labāk vai sliktāk. Šobrīd ir savādāk.
Ir cilvēki, kuri prot iekārtoties pie jebkuras valdības. Ir cilvēki, kuriem vienmēr būs slikti.
Es nesaku ka valsts ir nozagta.
Es uzskatu ka valsts nav.
Nav mērķa, nav vīzijas.
Lepoties ar Nato? Mēs esam sīkacis, kuru nometīs pie pirmās izdevības.
Eiropas Savienība? Neticu, ka pret mums izturēsies kā pret pilnvērtīgu locekli valsts ar 80 mlj,50 mlj iedzīvotājiem.
Labi. Glāzīti vienalga pacelšu pieminot bijušo...