kramers

kramers @ 21:45: Kā Brežņevlaika bērns es Staļina represijas uz sevi neizjutu.
Taču Gorbačova Perestroika, kooperatīvu kustība un LTF aktivitātes deva ticību, ka mēs dzīvosim vēl brīvāk.
1989. gada decembris: Čaušesku gāšana un nogalināšana, Berlīnes mūra krišana, Vācijas apvienošana bija prātam neaptverami notikumi par ko pat nebijām saapņojuši.
Un pēc mēneša- Viļņa. Nogalināti mierīgie iedzīvotāji un tanki ielās kā 1969. gadā Prāgā.
Tas bija solis atpakaļ uz Andropova laiku. Demkrātijas beigas. Visi, kas toreiz atradās pie MK ēkas, gan latvieši, gan krievi vēlējās saglabāt brīvību un demokratiju. Par atdalīšanos no PSRS tur vēl pat nedomāja. Tie bija sapņi, ko baidījās izteikt vārdos.