Mazliet par laulību līgumiem aizdomājos.
Nu kas tā par fišku tāda izdomāta, mlja. Nesaprotu, kā cilvēks precoties var slēgt ar otru kaut kādu līgumu... Respektīvi, viņi jau saknē paredz, ka tas ir tikai uz laiku? Kaut kā tā sanāk. Bet kā tad vispār var precēties, solīt viens otram `mūžīgi mūžos`, bet pēc tam aiziet pie notāra un visu sakārtot. Kaut kāda dubultmorāle absolūta un turklāt vienā no svarīgākajām dzīves sastāvdaļām. Un kāpēc baznīca pret to neprotestē. Un parādiet man mācītāju, kurš laulā cilvēkus, kuri precas piekto reizi jau, piemēram. Dabūs pa muti. Klasiskās vērtības, bļin, pret gejiem protestē, bet paši ar Dievu līgumus slēdz...
Sadusmojos kaut kā ;) Un nē, tas nav par mani.