[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 25 friends' journal entries.
| Thursday, April 25th, 2024 | ||
|
covid_19 |
8:10a | sarkastiski smiekli vs sardoniski pāķis, pāķis, pāķītis .... līmenis - vecis pufaikā ar lāpstu ... procents - tīrradnis - ciltstēvs un alfa ar omegu |
| Wednesday, April 24th, 2024 | ||
| misene | 9:34p |  |
|
ratatoska |
4:16p | Dažreiz - ļoti, ļoti reti, bet tomēr - es ieraugu kaut kādu jocīgu formu un par to domāju. Bērnībā, pusaudža gados tas bija nesalīdzināmi biežāk, bet šad tad arī tagad. Mums vannas istabā ir kapitālais remonts. Nevis tā ka - o, kapitāli! bet tā, ka ārprāts, nekas nevar palikt tur, kur bija. Norautas visas flīzes, apmetumi, izurbts viss betons no grīdas utt. Es skatos uz kaut kādu iedobi gāzbetonā un domāju - tā ir šeit jau no brīža, kad cēla māju. No brīža, kad izlēja šo gāzbetona bloku. Pirms tam tādas nebija, un, ja to nourbs vai nozāģēs, vairs tādas nebūs. Un nekur, nekad, nevienu visā pasaulē neinteresē kaut kāda iedobe kaut kādas svešas mājas izķidātajā vannas istabā. To aizšpaktelēs, apflīzēs, apdarinās, un tā tur paliks, līdz māja sabruks vai kāds vēl kādreiz izdomās taisīt Kapitālo Remontu. Tai iedobei nav ne apziņas, ne domu, ne jūtu, bet es par to iedomājos šīs dažas dienas, kamēr tā nav apdarināta. Sēžot uz poda. Pat bez jebkādas pareidolijas, vienkārši kā uz bedrīti betonā. Vai, teiksim, sadīgusi zīle. Nekādu cerību augt, nonāks kompostā, sapūs, baros manus gurķus vai ko citu. Bet auga tāda zīlīte kokā, piebrieda, sabrūnēja, nokrita. Pazaudēja micīti, sāka augt, dzīt asnu, pārplēsa čaulu, izspieda saknīti. Nu un nonāca kompostā, un nevienam par to galva nesāp un nav daļas. Nu jā, bet pārējā laikā man par to visu ne silts, ne auksts, eita visas pasaules plaisas, zīles un sabrauktās sliekas pašas uz savām viņsaulēm vai kas nu jums tur kuram ir. |
|
extranjero |
9:27a | Grafiks, kurš bija precīzi prognozēts jau 2020. gada aprīlī (1 mēnesi pēc pandēmijas sākuma):  |
| Tuesday, April 23rd, 2024 | ||
| divas_zosis | 11:48p | Tie, kas bijuši atšķirīgi no kartupeļiem, nīcināti ārā, tāpēc relatīvi kartupeļu ir vairāk. "Solāris", kad skatījos pēdējo reizi, man atkal likās savādāks. Šoreiz - vienkārši filma par mīlestību. |
|
teja |
12:54p | skorpiona pilnmēness gaismā, lasīju, ka ir tāds viedoklis saskaņā ar kuru "pārmērīgi augsts intelekts" ir neurodivergence pati par sevi |
| Monday, April 22nd, 2024 | ||
| divas_zosis | 11:21p | Anatolijs Kuzņecovs, "Babij jar". |
|
honeybee |
11:01p | Nupat konstatēju, ka Billie Eilish "happier than ever" beigas man totāli asociējas ar Radiohead "karma police" beigām un attiecīgi es intuitīvi gaidu, ka pēc tam skanēs "fitter happier" & that makes me happier than ever |
|
teja |
4:05p | nu ko, tuvojas skorpiona pilnmēness, muahahaha |
|
meness_berns |
11:00a | —- Ap šo datumu mēs ar klasi aizbraucām uz Beberbeķiem nodžumīt. Bija +28. Kaut kāds 91. gads, šķiet. |
| Sunday, April 21st, 2024 | ||
|
extranjero |
9:43p | veltījums cibai Ciba jau sen vairs nav diez ko aktīva. Spameri ir to izbojājuši un arī daudzi toksiski cibiņi. Kāds cibiņš ik pa laikam izdzēšas, pēc tam atgriežas, uzraksta kaut toksisku, piemēram, ka antidepresanti ir lobotomija, pēc tam aizvainoti sūdzas, ka ciba viņam ir pārāk toksiska un izdzēšas atkal. Lai tiešsaistes kopienas efektīvi darbotos, tajās vienmēr ir vajadzīgs kāds moderators. Pat Īlons Masks, kura uzskati par vārda brīvību ir daudz daudz plašāki nekā citos sociālajos tīklos, saprot, ka ir jābloķē ekstrēmi gadījumi. Viņam tas ir bizness, un no šī vārda nevajag baidīties. Cits cibiņš teica, ka šeit jau visi sen raksta aiz atslēgām. Man tā arī šķiet neprasme lietot sociālos tīklus. Laikam tas vairāk raksturīgs vecākiem lietotājiem, jo jaunākie labi saprot, ka ideja par cibu kā izkliedēto intimitāti ir pilnīgs bulšits. Pati intimitātes definīcija ir pretrunā šai idejai. Cibas aizsākumos kāds laikam izdomāja šo absurdo salikumu un pārsteidzoši, cik daudzi tai noticēja un ar to mocīja sevi. Sociālajos tīklos nav jāraksta par intīmām, dziļi personiskām lietām. Ir jāraksta par lietām, kas ir svarīgas daudziem, nevis tikai mums personīgi. Visvairāk man iespaidu ir devusi tieši Skota Aleksandra kopiena. Iespējams, tāpēc, ka viņš ļoti prasmīgi prot to moderēt – atļaut viedokļu dažādību un tai pašā laikā banot tos, kas ir rupji un traucē diskusijām. Kaut kādā ziņā es pat nepiekrītu vairumam viņa ideju – es neatbalstu kriptovalūtas, es neticu AI riskiem, arī par masku efektivitāti un pandēmiju man tagad ir citāds, vairāk zinātnē pamatots viedoklis. Bet tik un tā no viņa es esmu ieguvis visvairāk, kā var sadzīvot ar dažādiem viedokļiem un bīdīt idejas, kuras būs nevis skriešana ar pieri sienā, bet radīt reāli iespējamas izmaiņas. Uz politiku var raudzīties ar noliegumu – visi politiķi ir zagļi un korumpēti karjeristi. Var raudzīties uz to citādi: ka tas ir līdzsvars, kurā valda noteiktas idejas. Atliek tikai skatīties, kur šo līdzsvaru var nedaudz pabīdīt uz vienu vai otru pusi, un kaut nedaudz uzlabot to, ko mēs vēlamies uzlabot. Piemēram, mēs nevaram panākt, ka NATO uzbrūk Krievijai. Bet mēs varam atbalstīt, ka rietumu valstis sniedz noteiktu palīdzību Ukrainai. Ja kādreiz likās neiespējami, ka NATO nodos Ukrainai iznīcinātājus, tad šodien tā ir realitāte. Ar to arī atšķiras cilvēki, kas kaut ko sasniedz politikā, no tiem, kas nesasniedz. Daudzi lamā Progresīvos, ka viņus idejas ir aplamas. Bet tai pašā laikā Progresīvie vislabāk saprot šo politisko principu. Viņi nesūkstas, ka viņu trakās idejas kritizē un netiek īstenotas. Tas ir tikai aizsegs tam, ko viņi prot darīt labāk – vērot politisko vidi un atrast to brīdi, kad līdzsvars ir izkustējies un kad var izbīdīt kādu svarīgu pasākumu, piemēram, ar nodokļiem neapliekamā minimuma celšanu. |
| divas_zosis | 11:09p | Latvieši lielā vairumā ir pāķi. 80-90 procentu, man šķiet. No tā arī izriet, kāda ir tā saucamā valsts, ar visām siliņām un stukāniem. No otras puses, ir tādi "progresīvie". Kādi piemēri pāķa domāšanai? "Krievu valoda - slikti (angļu valoda - labi)!" Nekādas atšķirības starp Ukrainas karogu un Latvijas karogu to izstādīšanā. "Eiropā tā dara!" |
|
aborigens |
10:41p | Jo zobens nonēsā savu apvalku, Un dvēsele izdeldē krūtis Un sirdij jāapstājas, lai elpotu ---------------------------------------- So, we'll go no more a roving So late into the night, Though the heart be still as loving, And the moon be still as bright. For the sword outwears its sheath, And the soul wears out the breast, And the heart must pause to breathe, And love itself have rest. Though the night was made for loving, And the day returns too soon, Yet we'll go no more a roving By the light of the moon. /Lord Byron Current Music: Evgeny Grinko - Jane Maryam |
| divas_zosis | 10:03p | "Tu taču esi mans boifrends. Vai tad neesi?" |
|
teja |
1:27p | baby raindeer: textbook projektora stāsts |
|
virginia_rabbit |
12:28p | pieteicos "vārdu servisam" - darbnīcai, kurā man palīdzēs atrast vārdus |
| Saturday, April 20th, 2024 | ||
|
extranjero |
10:56p | Liels prieks par ASV valdības lēmumu par palīdzības sniegšanu Ukrainai. |
|
krii |
9:40p | "/.../ bet tādēļ jau nesastingst rensteles." |
|
aborigens |
7:37p | Ar mani šodien uz ielas vēlējās iepazīties vīrietis vārdā Aleksejs. Prikoļna vigļiģiš. Pēc manas atbildes pārgāja uz latviešu valodu un teica, ka visiem tā esot jāzina. Tam es nevarēju nepiekrist. Aleksejam šodien bija bēda, ka izpircis savu telefonu no lombarda, bet nevarot atcerēties pin kodu. Es viņu mierināju, ka gan jau atcerēsies. Divus krustojumus vēlāk, noskaidrojis manu attiecību statusu, draudzīgi atvadījās. |
|
snauts |
5:15p | |
|
virginia_rabbit |
11:39a | izgājām lietū, paskatījamies Šantalas Akermanas filmu par Gazu, tuksnesi, mātēm, kas izdara pašnāvības un vārdiem, kad vārdu nav. uzzināju ka franču "ēzelis" cēlies no ebreju "mākonis" |
| Friday, April 19th, 2024 | ||
|
nistagms |
11:15p | If hell is hot, is heaven cold? If pain is bad, is pleasure good? If truth is real, is lying fake? If I don't sleep, am I awake? |
|
snauts |
11:43a | Viens mans čoms ir mūsu 10 gadus veco spēlīti noportējis priekš weba: Psykadelics. |
| Thursday, April 18th, 2024 | ||
|
aborigens |
11:29p | To My Duties While I’ve been doing my job stone by stone, quill by quill, winter has passed, leaving empty places and dead rooms. I work on all the same. I really should replace all those things I’ve forgotten, fill the darkness with bread, inspire hope again. The dust of the season, its harsh rain, are all I deserve: for myself I claim nothing more than all space and the right to work there, bearing witness to spring. I must have something for everybody day by day and week by week, gifts of the blue variety or cool blossoms from the woods. First thing in the morning, I’m going strong while others have sunk into sloth or lovemaking. I’m sweeping out my bell tower, polishing my tools and my heart. I have enough dew to go around. /Pablo Neruda from: ODES TO OPPOSITES |
|
meness_berns |
3:12p | --- No pēdējos mēnešos izlasītā prasās izcelt trīs grāmatas, kas atstāja uz mani dziļu iespaidu: Migels Asturiass, "Senjors Prezidents". Andruss Kivirekhs, "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus". Matiass Enārs, "Stāsti viņiem par kaujām, valdniekiem un ziloņiem". |
