Kamēr tev ir brīvība, šis ieraksts galīgi nav aktuāls. Tu stāvi tam pāri.
Runa ir par to, ko darīt, ja cilvēks šeit jūtas iemests bez iespējām kaut ko mainīt, ja darbs šķiet garlaicīgs, bezjēdzīgs, līdz ar to visa eksistence utt. Domājot par nākotni, uzdūros vienam depresīvam ierakstam cibā par "dzīves jēgu". Un tad es izdomāju alternatīvo "jēgu", ko iesākt ar savu laiku, ja uznāk vēlme gruzīties, lai gan viss ir tikai bezjēdzīgi vārdi.
Izslēgšu datoru un centīšos nedomāt, mēģināšu koncentrēties uz šeit un tagad.
Jā, to domu nedaudz pārfrāzēju šajā ierakstā, bet laikam nenolasījās, jo rakstīts šaubu dēmona klātbūtnē, kam vienmēr par visu jātaisnojas. Labi, beigšu strīdēties ar sevi. Off.
Tavu tarakānu izpausmes man ir principā vienaldzīgas. Tikai uz to fona mētāt no sevis pašpietiekamo & ar dzīvi apmierināto izskatās visai dīvaini (tā ļoti maigi izsakoties).
Tad mana vaina, neprecīzi izteicos. Aizvien dzīvoju pie mātes, aizvien gaisā karājas tas, kur raušu tos 10k operācijai, aizvien nav stabila darba. Point taken.
Vai tas ir slikti - būt apmierinātam ar dzīvi? Tikai cilvēki to ilgstoši nemaz nespēj, ja viņi grib kaut kādu attīstību. Tarakāni lai dzīvojas, ja neko ļaunu citiem viņi nenodara.
Bet jebkurš var reizēm būt apmierināts ar dzīvi, vismaz īslaicīgi. Tur nav nekā dīvaina. Eos komentāru neuztvēru tik viennozīmīgi, jo noskaņojumi cilvēkiem ir mainīgi.
Es dzīvoju šeit un tagad, man ir tēja, jumts virs galvas, bļodiņā regulāri ēdiens.
Kāpēc vajag tik daudz domāt?
Runa ir par to, ko darīt, ja cilvēks šeit jūtas iemests bez iespējām kaut ko mainīt, ja darbs šķiet garlaicīgs, bezjēdzīgs, līdz ar to visa eksistence utt. Domājot par nākotni, uzdūros vienam depresīvam ierakstam cibā par "dzīves jēgu". Un tad es izdomāju alternatīvo "jēgu", ko iesākt ar savu laiku, ja uznāk vēlme gruzīties, lai gan viss ir tikai bezjēdzīgi vārdi.
Izslēgšu datoru un centīšos nedomāt, mēģināšu koncentrēties uz šeit un tagad.