Hypocritic critic

Kamēr tev ir brīvība, šis ieraksts galīgi nav aktuāls. Tu stāvi tam pāri.

Runa ir par to, ko darīt, ja cilvēks šeit jūtas iemests bez iespējām kaut ko mainīt, ja darbs šķiet garlaicīgs, bezjēdzīgs, līdz ar to visa eksistence utt. Domājot par nākotni, uzdūros vienam depresīvam ierakstam cibā par "dzīves jēgu". Un tad es izdomāju alternatīvo "jēgu", ko iesākt ar savu laiku, ja uznāk vēlme gruzīties, lai gan viss ir tikai bezjēdzīgi vārdi.

Izslēgšu datoru un centīšos nedomāt, mēģināšu koncentrēties uz šeit un tagad.

Jā, to domu nedaudz pārfrāzēju šajā ierakstā, bet laikam nenolasījās, jo rakstīts šaubu dēmona klātbūtnē, kam vienmēr par visu jātaisnojas. Labi, beigšu strīdēties ar sevi. Off.