A ([info]klusums) rakstīja,
@ 2021-12-09 20:38:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mežā ir skaisti
Šodien staigājoties un izbaudot pēdējo Ziemas dienu, nāca atklāsme. Kustēšanās man uzdzen trauksmi. Nē nu ne jau lielu... Maziņu, tādu, kas tikai fonā piespēlē, tādu, kuru es visu mūžu esmu ignorējusi un nepamanījusi. Es sāku domāt par to, kā kustoties, piemēram, ejot man samazinās uzmanība, spēja uztvert lietas, uztveres lauks tā kā sašaurinās, līdz man salikās 2+2. Tas arī izskaidro kā man tīnībā bija dikti grūti ar sportu - es īsti nevarēju paelpot, lai arī nekādu fizisku iemeslu nebija. It īpaši ar to, ka laikam ejot un kaut kam iekšēji mainoties, man sāka kļūt vieglāk.

Bet es nezinu vai ar to šobrīd vajag kaut ko darīt.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]laba_doma
2021-12-09 21:35 (saite)
Redz, kā. Man savukārt ir pretēji - kustībā mans prāts strādā brīvāk un produktīvāk.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]klusums
2021-12-10 11:32 (saite)
Aha, es zinu! Ļoti daudziem tā ir, man pat aizdoma, ka mans gadījums tāds netipiskāks.

Šis visneērtak ir, kad satiec kādu cilvēku, šams grib iziet pastaigāties, parunāt, bet es labprāt vnk sēdētu kaut kur, jo zinu, ka nebūšu tik klātesoša staigājot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]justlive
2021-12-10 22:00 (saite)
Ja jau dzīvot netraucē un pašai nav vēlme akurāti kaut ko mainīt, tad var jau to arī atstāt.

(Atbildēt uz šo)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?