About this Journal
Current Month
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
2930
Nov. 14th, 2019 @ 03:04 pm (no subject)
Radošie cilvēki un viņu ego, pārspīlētā tieksme uzsvērt, slimīgi lepoties ar paveikto tam nepiemērotās situācijās. Ļoti grūti panesu. Tur pat nevajag nekādu pompozitāti, pietiek ar sevis nozīmības apziņu palielinātās devās un jebkuram foršam paveikumam pazūd zelta maliņa manās acīs. Savukārt pašpārliecināta pieticība, ai, tur tieši otrādāk - cilvēki, kas par savu darbu domā kā par profesionālu uzdevumu, kurš jāveic pēc iespējas izcilāk, un runā par idejām, nevis meklē sev spožu vietu ideju orbītā, pret tādiem mana mazā, melnā sirds ir vēlīga līdz bezgalībai.
Nov. 10th, 2019 @ 12:15 pm (no subject)
piektdien nejauši satiku kādreizējo kolēģi no kādreizējās darba vietas, kurā šobrīd strādā kāda mūsu kopīgā paziņa - izrādās, neforšajā darbā nekas nav mainījies, tāds pats iekšējais mobings un ļoti sūdīga attieksme pret "zemākā ranga" kolēģiem. Pierakstu tikai tāpēc, lai sev atgādinātu, ka ir bijis arī sūdīgāk. Man pēc konkrētās pieredzes nu jau 5 gadus ir baigā aizture pret strādāšanu kolektīvos, tā nu plivinos nabadzīgā frīlansā, bet varbūt kādreiz saņemšos pārbaudīt, vai citi kolektīvi gadījumā nav cilvēka cieņu mazāk aizskaroši.
Nov. 3rd, 2019 @ 11:55 am (no subject)
Pēdējā laikā daudz patīkamu mākslas notikumu. Intas Rukas izstādē fascinēja ne vien harizmātiskās fotogrāfijas, bet arī veids, kā portretētie stāsta par savu dzīvi. Protams, tie ir rediģēti un unificēti teksti, taču nevar nepamanīt, ka personāži domā par sevi daudz brīvākās kategorijās. Mana paaudze ir pazudusi konstruētās identitātēs, masu kultūras naratīvos un pilnvērtīgas dzīves scenārijos, caur kuru prizmu mēs skatāmies un vērtējam savu dzīvi. Man nemitīgi vajag iedvesmas figūras un sižetus, lai es nejustos pazudusi, lai sev apliecinātu, ka mani atskaites punkti ir pareizi, taču visdrīzāk šo pareizo virzienu var ieraudzīt tikai pazūdot pavisam un tad iznirstot atpakaļ dzīvē ar tai nepieciešamo brīvības sajūtu.
Oct. 31st, 2019 @ 03:18 pm (no subject)
Mani maz kas vēl spēj šokēt LV mākslas aprindās, bet tas, kā tukšgalvīte Careva arterritory intervijā atklāti piesavinās citas pētnieces daudzu gadu darbu un lielās, ka tagad braukā pa majamī bīč mesēm kā ar "savu" atklājumu, nu, tas ir pārāk netīri pat manam neko labu negaidošajam prātam
Oct. 16th, 2019 @ 01:31 pm (no subject)
Aizrakstīju LMA rektoram epastiņu, kurā lūdzu tādiem mākslās neizglītotiem pusmūža ekscentriķiem kā Rītups nedegradēt mākslas izglītību. Pieliku pašu Rītupiņu cc, protams. Man šķiet, ka man vairs īsti nav ko zaudēt, bet jebkurā gadījumā šis ir neliels eksperiments - ja nu izrādās, ka varu nokļūt kādā vēl melnākā sarakstiņā?
Sep. 10th, 2019 @ 06:51 pm (no subject)
Mama I made it, par mani taisa memes!

https://www.instagram.com/p/B2PHOTxpS-0/
Sep. 8th, 2019 @ 11:55 am (no subject)
Dzejas katedras dibināšana man šķiet viena no pēdējā laika neveiklākajām idejām. Vēlme institucionalizēties vai arī pilnīgi nenolasāma ironija par institucionalizēšanās formām. To visu manās acīs krietni vulgarizē "sadarbības partneri" lma un mvt, nu, varēja vēl pie Lemberga uzprasīties. (Sorry, ja kāds no lasošajiem ir iesaistīts projektā, neesmu izsekojusi idejas autorībai)
Aug. 29th, 2019 @ 10:06 am (no subject)
Interesanti, ka savā personiskajā dzīvē labi atceros notikumus, savukārt sajūtas un iekšējās motivācijas ļoti aptuveni. Estētisko pārdzīvojumu rekonstrukcijās gluži otrādāk - pat mīļākajos darbos slikti atceros notikumus, personāžus, cēloņsakarības, bet vienmēr diezgan precīzi varu atsaukt atmiņā sajūtas un noskaņas, kas šo pieredzi iekrāsojušas. Tāda svešuma sajūta, atminoties sevi citos dzīves periodos. Kas nav ne labi, ne slikti, tikai tāda īpatnēja tuvuma/tāluma dinamika.
Aug. 15th, 2019 @ 04:31 pm (no subject)
cenšos sakārtot pēdējo korektūru savam smagajam pusgada darbam, tam visam pa vidu ceturto dienu dzerošais vīrs paziņo, ka esmu piemērota tikai ēst gatavošanai. Oh well, lai nu tā būtu. Tikpat indīgi palūdzu nomaksāt visus parādus pirms suicīda, par kuru viņš pāris dienas kladzina, lai tie nepārietu uz mani. Tā nu līdzatkarība un nespēja laikus izšķirties noved līdz pilnīgam zaņķim lietas, kuras varēja pabeigt cēli un cieņpilni. Ar cieņu pret to, kas kādreiz bija skaists.
Aug. 8th, 2019 @ 04:20 pm (no subject)
Pēdējā laikā pie manis atgriežas tā vientulības sajūta, kas bija raksturīga pusaudžu gadiem, šķiet, ka spēju "saprasties" tikai ar grāmatu varoņiem. Vienlaikus arī ļoti pietrūkst īsta tuvuma, bet, fak, tik daudz laika jāiegulda darbā pašai ar sevi un darbā ar partnerattiecībām, ka citu attiecību kopšanai laika neatliek. Paviršas attiecības man nepatīk un man šķiet nepareizi, ka draugi ir kaut kas, kam atliek laiks tikai tad, kad padarītas primārās darba un parnerattiecību lietas. Man šķiet, ka citiem cilvēkiem tuvums un kopābūšana sanāk daudz vieglāk, es atkal esmu regresējusi tajā pusaudzības fāzē, kad nemāku. Pat ja lielos vilcienos vientulība man ļoti tīk un labi ar to tieku galā - visus dvēseles kaktiņus tā tomēr nespēj aizpildīt.
Aug. 8th, 2019 @ 03:59 pm (no subject)
Es vispār neeju uz koncertiem, bet vakar biju uz Sienslienu Noasā un kopš tā brīža gribu saprast, no kurienes rodas tik brīnišķīga sirsnība, kādu izstaro K.K. Caur šādu harizmu mūzika apstaro katru ķermeņa centimetru.
Aug. 7th, 2019 @ 01:39 pm (no subject)
man tik ļoti gribas tikt laukā no pilsētas, ka pēdējās nedēļas laikā esmu redzējusi vairākus sapņus, kuros man ir romāns ar vīrieškārtas paziņām un puspaziņām, kuri dzīvo laukos. Paldies, zemapziņa, ļoti uzjautrinoši!
Aug. 6th, 2019 @ 10:50 am (no subject)
bezcerība
Aug. 1st, 2019 @ 02:25 pm (no subject)
tā kā manā frendlistē ir vairākas režisores, atstāšu te foršu filmu ar ļoti īpatnēju režisores varoni iedvesmai (vismaz man šķita iedvesmojoša), ja nu nav redzēta: https://en.wikipedia.org/wiki/Man_of_Marble
Jul. 10th, 2019 @ 10:23 pm (no subject)
Pēdējā laikā esmu baigā čīkstule. Daudz domāju par savas dzīves neīstenojošamies scenārijiem, tie visi ir brīnišķīgi un pamazām sāk šķist, ka tie ir pavisam īsti, kaut kur netālu.
Jun. 25th, 2019 @ 10:38 am (no subject)
Varbūt atminaties, nesen lsm meklēja jaunu kultūras sadaļas redaktoru. Jaunajā amatā tika Dzintara Čīčas dziesmu tekstu autors, kurš iepriekš darbojies dažādos dzeltenas ievirzes izdevumos. Te, manuprāt, uzskatāms apliecinājums pārmaiņu vektoram: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/viriesa-vertejums-par-feminisma-izstadi-euro-femmes.a323495/?fbclid=IwAR2BP9djESJflej1JALwgCttXqbQkhZcDnKW2lHmlEi6YjQHfQXUteVum60

(mans mīļākais heštāgs #visiempohujparkultūru)
Jun. 19th, 2019 @ 01:18 pm (no subject)
gan ar prātu, gan ar intuīciju jūtu, ka jāšķiras. Labāk nekas nebūs un iespēja, ka arī sliktāk ne, man vairs neko nenozīmē. Žēl, ka ar visām mūsdienu advancētībām cilvēks joprojām tik ļoti pierod pie kaut kā. Tā nepieciešamība atkal, no jauna pierast vienai darīt lietas un būt situācijās, kurās jau aprasts būt divatā. Taču, pieņemsim, tas ir tas pats, kas iebrist aukstā jūrā - saņemties grūti, pirmajā brīdī briesmīgi, bet pēc tam brīnišķīgi.
Jun. 10th, 2019 @ 06:43 pm (no subject)
es neesmu sliņķe, bet tā apsēstība ar produktivitāti, darīšanu, radīšanu, tas viss ir tik nomācoši. Gribu daudz lēnu, priekpilnu lietu bez nekādas praktiskas jēgas. Smaržot jasmīnkokus, vērot atspulgus upēs, gūglēt puķkopības padomus, braukt ar velosipēdu, nedomājot par vidējā ātruma rādītāju uzlabošanu, skatīties filmas, kas uzlādē manas emocijas, nevis rezonē ar intelektuālajām interesēm un tā tālāk (ļoti tālu).
Jun. 8th, 2019 @ 12:34 pm (no subject)
Grasījos vīram uz slimnīcu aiznest Černobiļas seriālu planšetē, bet izrādījās, ka viņa palātas biedrs pats ir bijis viens no likvidatoriem. Vakar ciemojoties viņš man izmisīgi lūdzās, lai nākamreiz nākot atnesu viņam cigaretes, patiešām izmisīgi. Darbība notiek plaušu ķirurģijas nodaļā, tāpēc atteicu, taču vaina neesot plaušās, viņam ribas palēnām sairst. Laikam tomēr aiznesīšu.
Jun. 3rd, 2019 @ 03:45 pm (no subject)
Esmu ļoti neiedvesmota.
May. 26th, 2019 @ 02:38 pm (no subject)
kā lai sajūtas forša un varoša? Es jau 5 dienas cenšos atvērt un pabeigt vienu ļoti svarīgu tekstu, bet visgrūtākais ir sajusties pietiekami krutai, lai vispār atvērtu un ielūkotos tajā dokumentā. Pēc tam jau aizies kaut kā-dajebkā, bet tas pirmais saņemšanās brīdis ir tik trausli atkarīgs no pašapziņas draiva un šobrīd degvielas nav necik.
May. 23rd, 2019 @ 09:34 pm (no subject)
šodiena ir neproduktivitātes kalngals
May. 12th, 2019 @ 06:41 pm (no subject)
Tvinpīkas Norma mirusi :(
May. 5th, 2019 @ 09:57 am (no subject)
šobrīd viss aizgājis pilnīgos nepareizības ceļos. nejūtu nekādu gandarījumu no tā sauktās darba dzīves un arī attiecības ar vīru, kas nekad nav bijušas vienkāršas, kļuvušas pavisam nepanesamas. Es parasti māku uz savām ķibelēm paskatīties ļoti konstruktīvi, re, drīzumā jāizdara tas un tas, lai būtu kaut cik labāk, bet šoreiz sev priekšā neredzu neko. Iespējams, ka neredzamība vienkārši iemieso tik lielas pārmaiņas, ka tās tik tuvu stāvot nav iespējams saredzēt. Otrs variants - priekšā patiešām nav nekā un līdz kaut kādiem dzīves orientieriem vēl jāmēro garš ceļš.
Apr. 22nd, 2019 @ 01:17 pm (no subject)
man jau daudzus mēnešus galvā ik pa laikam ieskanas Jumpravas dziesmas frāze "neredzamas rokas tur tevi ciet"
(vizualizēju kā neoekspresionistu gleznās)
un vispār nevaru sagaidīt to Valtera Sīļa mūziklu, kas šķiet tapis speciāli man un manām pēdējo mēnešu nodarbēm
Apr. 20th, 2019 @ 12:52 pm (no subject)
Vakarnakt skatījos Agņeškas Holandas "Pokot" un brīnījos, cik kvalitātes ziņā disproporcionāla filma, izcilas ainas mijas ar pilnīgi diletantiskām. Nu un kārtējo reizi pārliecinājos par savām spēcīgajām vientulības dziņām, jo īpaši sajūsmināja protagonistes vientuļā dzīve kaut kur sniegainā mežā bez jebkādām skumjām un nolemtības sajūtas.
Apr. 15th, 2019 @ 01:50 pm (no subject)
Nav jau tā, ka man pietrūkst profesionālo skandālu, bet tomēr nešķiet ok, ka manas augstskolas pasniedzējs ir vairākkārt veltījis man nicinošus epitetus sociālajos tīklos. Nupat tiku nosaukta par provinciālu un skaudīgu, jo ne pārāk labvēlīgi izteicos par viņa pēdējo izstādi. Neesmu viņa tiešā studente, taču situācija kopumā nav diez ko omulīga un šaubos, ka tas atbilst augstskolas ētiskajiem standartiem. No otras puses - nekāds hate speech tur nav, un, ja jau pašai tā mēle asa, varbūt nevajadzētu pievērst uzmanību un arī neierobežot citu ļaužu kritiku?
Apr. 11th, 2019 @ 12:38 pm (no subject)
"Šo septiņu gadu laikā tapuši mākslas projekti, kuros mijušies starptautiskas atpazīstamības mākslinieku darbi ar lokālām mākslas vidēm raksturīgu tīrradņu veikumu" - man šķiet, ka RIBOCAs preses relīzes ir kaut kāds jauns literatūras žanrs, jo kā gan var tik ļoti nemācēt izteikties loģiski.
Apr. 6th, 2019 @ 11:17 pm (no subject)
Kaislības izstrādājums
Mar. 28th, 2019 @ 11:18 am (no subject)
man šķiet, ka ārpasaules notikumos šobrīd notiek pilnīga šļura un distopija, un tie vairs nav pāris akmentiņi, kas rada diskomfortu un pesimismu, tā ir vesela lavīna, kas aprij cerības par lēnu virzīšanos uz jaukāku, sakārtotāku un cilvēkiem draudzīgāku pasauli. Lūdzu, pabikstiet, ja notiek arī kādas pozitīvas sociālās/politiskās izmaiņas. Izņemot pavasari.
Mar. 21st, 2019 @ 09:43 pm (no subject)
lūdzu, lūdzu, kaut nu šīs pēkšņās sāpes ceļgalā būtu kas pārejošs un nesvarīgs. Bez garām vientulīgām pastaigām nekurienēs es ilgi neizdzīvošu - pārējais ir pieciešams un labojams
Mar. 7th, 2019 @ 03:04 pm (no subject)
rēta lūpu kaktiņā nesadzīst jau vairāk kā mēnesi un man sāk šķist, ka tas ir kaut kāds vēzis
Feb. 27th, 2019 @ 07:38 pm (no subject)
iesniedzu manuskriptu, padzēru šampanieti, paskatījos mīļu pusaudzības gadu spāņu kino, nopirku biļetes uz Venēciju, laba diena
Feb. 26th, 2019 @ 01:51 pm (no subject)
ļoti sasmējos, kad Alisačka Careviča savas Vecrīgā jaunatklājamās galerijas sakarā rakstīja, ka ar šo pārvākšanos vēlas veicināt Vecrīgas ģentrifikāciju. Meitenei patīk svešvārdiņi!
Feb. 24th, 2019 @ 01:52 pm (no subject)
Svētdienas mizantropija. Nevaru telefoniski apsveikt krustmāti dzimšanas dienā, jo esmu spiesta dzīvot ar izslēgtu telefonu - kāds visnotaļ cienījams mākslinieks terorizē mani ar zvaniem un īsziņām, gribot iesaistīt kaut kādā savā projektā. Ļoti jauki, bet ir brīvdienas un eksistē epasti. Kāpēc ir tik grūti respektēt otra privātumu? Un sazvanīšanās tēma vispār ir mans bēdu akmens, man ļoti, ļoti nepatīk sazvanīšanās, runāšana pa telefonu, visbiežāk telefonam ir atslēgta skaņa un es neceļu vispār, paralēli saņemot par to pārmetumus no darba lietās iesaistītajiem. Pamazām to sāku izjust kā vardarbības formu, nepieciešamību pakļauties tiem komunikācijas veidiem, kādi ir ērtāki, patīkamāki citiem - un arī tiem citiem, kam esmu laipni norādījusi, ka man ir ērtāk sazināties rakstiski.
Ļoti gaidu brīdi, kad par pašsaprotamu kļūs apjautāšanās, kāda saziņas forma otram ir ērtāka un stingra pieturēšanās pie tās. Jums kaut ko no manis vajag, tātad arī jūs pielāgojaties man ērtākam saziņas formātam.
Feb. 12th, 2019 @ 08:42 pm (no subject)
https://www.instagram.com/makslas_mecenats/
Feb. 12th, 2019 @ 07:10 pm (no subject)
Šodien bijām uz Tēvs Nakts, tik ļoti nekāda filma. Atšķirībā no Pelnu sanatorijas, izturēju līdz beigām, bet tāpat kaut kā apbēdinoši viduvēji. Salasījos slavinošas recenzijas, lai saprastu, ko es nesapratu, bet no tām radās vien sajūta, ka karalis ir pliks. Vienīgā recenzija, ar kuras viedokli varēju identificēties, bija ļoti, ļoti paslēpta un vispār neuzrādījās pirmajās meklēšanas rezultātu lappusēs - tā tagad ir norma? Kaut kā ieprogrammēt, lai negatīvās recenzijas google meklētājā vispār neparādās? Zināju, ko meklēt, jo atsauksmes biju lasījusi krietni iepriekš.
Jan. 31st, 2019 @ 04:22 pm (no subject)
Esmu tik ļoti pazaudējusi savus dzeršanas skilus, ka apdolbos pat no theraflu. Jau otro dienu pēc kārtas.
Protams, kur nu bez saslimšanas šajā stundu un darbu haosā. Nevaru!
Jan. 27th, 2019 @ 07:17 pm (no subject)
meanwhile Latvijas feministu forumā diezgan vēsā mierā čiksas mētājas ar apgalvojumiem, ka tās čiksas, kas rausta uzacis un staigā uz augstapapēžu kurpēm, ir dumjas, jo viņām nepietiek laika resursu savas personības attīstīšanai un tādēļ tik ļoti ir atkarīgas no vīriešiem. Jo Latvijas liberāļi ir un paliek latvieši, kuri nevar iztikt bez kādas sabiedrības grupas mobinga. Protams, neaizmirstot izglītotās šķiras pārākuma apziņu, nu ko gan tā strādniekšķira vispār rubī.
Jan. 17th, 2019 @ 11:27 am (no subject)
ko ārsti tev nestāsta - pāris nedēļas intensīvi sildīju istabu ar eikalipta eļļas smaržu un kā nebijis pazuda mani padsmit gadus vajājošais klepus, kas par sevi mēdza atgādināt arī siltās vasarās.