Vilnis jau sen bija pelnījis savu kontu. Es ar viņu kopā esmu bijis ekstrēmākajos autobraucienos savā dzīvē (kas diemžēl ir tikuši arī attiecīgi sodīti).
oi jā, Vilnis savulaik mums bija šoferis festivālos, un es nēsāju apkārt siermaizītes, lai dotu Vilnim ēst un viņš neiebrauktu ietvēs. nezinu, vai palīdzēja, bet mēs mēdzām apstāties tieši kādus divus centimetrus no pašas ietves.
satiksimies un pastāstīšu.
un kad beidzot kkfu savilks kopā ar akcīzes nodokli, tad arī mēs, dzērāji un pīpmaņi, varēsim lepoties
Tieši paralēli lasu šo rindkopu "J.C. Aleksanders 1990.gadā rakstījis, ka tieši Austrumeiropas intelektuāļi ir “no jauna ieviesuši “pilsonisko sabiedrību” mūsdienu sociālajā teorijā”, kur pirms tam šis jēdziens tika uzskatīts par “dīvainu un konservatīvu, caurcaurēm novecojušu ideju”.Tobrīd Aleksanders pievērš uzmanību arī tam, ka Austrumeiropas intelektuāļi, mēģinot radīt ideālo publisko telpu, ātri vien ir bijuši spiesti ieraudzīt tās realitāti, kas ir kapitālistiska, buržuāziska un balstās uz formālu noteikumu respektēšanu, nevis tiekšanos pēc utopijas. Šajā – reālajā publiskajā telpā – intelektuāļiem “drīz vien nebūs darba”, viņš tobrīd brīdinājis.""
nu sorry tas ir pilnīgi kaut kas cits
a, kā vēl lai saprot to pozēšanu pie fēniksiem?
es nesaprotu šo jautājumu... Azartspēļu biznesa īpašnieku lepošanās ar mākslas mecenātismu tomēr ir kaut kas cits kā valsts iekasētu akcīzes nodokļu novirzīšana mākslai.
es nezināju, ka viņš ir azartspēļu īpašnieks. Šeit tas izskatās pēc spēlētāja, kurš tādā veidā ir mecenāts.
šis konts, manā saprašanā, ir ironija par Zūzāna industriju un ka viņš šādā veidā attaisno savu sirdsapziņu, ka visi, kas spēlē azartspēles (cik % ir atkarīgo?) patiesībā ir mākslas mecenāti, nevis nelaimīgi cilvēki sātana valgos
man šķiet diezgan veselīga ironija bez didaktiska nosodījuma - kāpēc gan lai par to nedrīkstētu pasmieties? Un tas viss vēl tādā instagram pašparodijas formā.
Tev šķiet, ka tā ir pašparodija nevis kritika?
ar pašparodiju biju domājusi spēju asprātīgi izmantot instagram "influenceru" veida komunikāciju. Bet kopumā parodija jau neizslēdz kritiku? Vienkārši, mākslas vidē par šī mecenātisma negodprātīgās naudas izcelsmi tik daudz ir runāts, ka to būtu sarežģīti kritizēt "nopietni", šī iemesla dēļ parodija man šķiet veiksmīgāks formāts nekā "nopietna", konstruktīva kritika. Lai gan ceru arī uz to otru publiskās izpausmēs