jautāju nevis tādēļ, ka mani satrauktu kaut kādas duras publiski paustās iedomas- to, ka es cibā rakstu nešpetni, man ir aizrādījuši jau agrāk. (un protams, visi šie, iepazīstoties irl, "vai, izrādās, ka Tu esi jauka!")
kādēļ tad? es tevi zinu irlā, totāls mincīts, bet cibā tu tiešām izklausies itin kareivīga. līdz milkijam gan nepavelc :D
nu vienkārši statistikai. vai tiešām neviens manu trauslo dvēselīti te nesaskata :D
Tajās retajās reizēs, kad parādās trauslā dvēselīte, Tu to liec aiz atslēgas. :)
tiešām? milkijs, manuprāt, vien zirgojas un spēlējas. no dejot, savukārt, ja nepazītu viņu dzīvē, tiešām būtu bail, ja spriež tikai pēc spriedumu nesaudzīguma, kas parādās cibā.
milkiju esmu tik vienreiz satikusi, grūti spriest. citkārt toč bail paliek :D
dejot ir traki kategoriska, taču man tas viņā kā cibiņā patīk. turklāt man nav būtiski, kāds cibiņš ir, kādu sevi šeit rāda vai ko viņš domā - man būtiski ir tikai tas, kā viņš/a par to raksta. un kategorisms un asi spriedumi ir interesanti lasīšanai un komentēšanai - ir, kam piekrist vai nepiekrist, nevar palikt vienaldzīgs, ja vien tēma kaut cik piesaista. kas, savukārt, irlā mēdz būt kaitinoši, nu ka, kāds ir tāds nesaudzīgs un skaļš apgalvojumos.
jā, man šķiet, ka es cibā kaut kādā mērā kompensēju to, ka dzīvē esmu ļoti pieklājīga un mīļā miera labad klusējoša
man reāli iepatikās atbilžu varianti, ka nemaz nebija iespēju, kā likt pirmo variantu :D :)
es varbūt esmu ko palaidusi garām, bet man nemaz nešķiet, ka tu rakstītu kā īpaši nešpetni un citādi bezsirdīgi izdarītos.
man personīgi sķērmi metas no pārspodrajiem tēliem, kuru pareizums pašpublicētajos tekstos reizēm šķiet pārāk salds.
sķērmi vēl joprojām ir "šķērmi", protams
Ja nu akurāt no šitiem jāizvēlas, tad varbūt mincīša, kas izlaidis nagus. :)) Pēc nelaba cilvēka gan ne. Izklausies (izlasies) tāda trauksmaina.
bērnība ir smaga jau tajā ziņā vien, ka ļoti daudz jaunas informācijas jāfiltrē un ļoti izšķirīgs posms visai turpmākajai dzīvei. tāpēc smaga bērnība patiesībā ir pilnīgi visiem. vienkārši, ja viņi izveidojas par normāliem, veselīgiem cilvēkiem, tad, jau pie pilnas apziņas esot, viņi atmiņās var atcerēties vairāk pozitīvā, kamēr kāds cits visvairāk atceras tieši dažādas negācijas. tas var būt saistīts ar t.s. bērnības traumām, bet tieši smagums kā stāvoklis bērnībai gan jau būs definējams pārsvarā gadījumu. tāpēc, protams, balsoju par smagu bērnību, jo 'mincīts' kā tāds vispār neko neizsaka, jo
1) tas tiek attiecināts jau uz ļoti daudziem cilvēkim
2) mincīši jau arī ir ļoti dažādi, piem., man pēdējā laikā ir saskarsme ar 3 mincīšiem, kuriem ir izteikti atšķirīgas mentalitātes.
p.s. es apzinos, ka tie visi ir pseidoargumenti