Cabaret Voltaire seit 1916

bērnība ir smaga jau tajā ziņā vien, ka ļoti daudz jaunas informācijas jāfiltrē un ļoti izšķirīgs posms visai turpmākajai dzīvei. tāpēc smaga bērnība patiesībā ir pilnīgi visiem. vienkārši, ja viņi izveidojas par normāliem, veselīgiem cilvēkiem, tad, jau pie pilnas apziņas esot, viņi atmiņās var atcerēties vairāk pozitīvā, kamēr kāds cits visvairāk atceras tieši dažādas negācijas. tas var būt saistīts ar t.s. bērnības traumām, bet tieši smagums kā stāvoklis bērnībai gan jau būs definējams pārsvarā gadījumu. tāpēc, protams, balsoju par smagu bērnību, jo 'mincīts' kā tāds vispār neko neizsaka, jo
1) tas tiek attiecināts jau uz ļoti daudziem cilvēkim
2) mincīši jau arī ir ļoti dažādi, piem., man pēdējā laikā ir saskarsme ar 3 mincīšiem, kuriem ir izteikti atšķirīgas mentalitātes.

p.s. es apzinos, ka tie visi ir pseidoargumenti

(ieliet vēl)(Thread)

ko tu šodien pīpo? :)

(ieliet vēl)(Parent)