bet vispār pirmais un trešais punkts ir pat ļoti apvienojami in my case.
tad jau jāzvana Ainai Poišai!
kapē ta uzreiz poišai, ļoti vienkārši - neviens nav manas cēlās mīlas cienīgs, bet tas man netraucē viebt mūli, kad redzu savu cilvēku, pat tērgājam ar kādu citu pārlieku aizrautīgi.
then again, privātīpašnieciskumu var izjust arī tāpat, bez laves.
kādi jūs man visi sarežģīti! turpmāk taisot polus, konsltēšos ar psihologiem :)
nē, polls baigi labais. ja tu nebūtu uzvedinājusi, es ij tā uzreiz no plika gaisa nemaz nedadomātos.
paties polls ir lielisks, tas ir jautājums, ar ko es visu mūžu cīnos. varbūt toč poišai uzzvanīt.
tas, ka manā polā nav zelta vidusceļu, nenozīmē, ka arī dzīvē tādi neeksistē :)
Varētu atzīmēt abus apakšējos variantus, ja būtu tāda iespēja (izšķirties starp tiem nespēju).
jā, pirmais un trešais abi – šobrīd nevienu nemīlu, bet ja mīlētu, tad būtu pirmais.
ja dažreiz kādu mēdz pamīlēt, tad trešais neskaitās :)
jebšu - šorīt mīlu, bet ja nemīlētu, tad būtu pirmais! :D
izrādu variantu nr. 2, patiesībā esmu variants nr. 1.
es gribu visus variantus, ko man darīt, ko man darīt
Un man šīs konkrētās situācijas ir tiešām ĻOTI retos gadījumos un vairāk būtu skaidrojams ar "bļin, cūka, mēslos izvārtījies un tagad manā gultā līdīsi?" škrobi, nevis greizsirdību as such.
Savienojumā ar vīru, kurš ir 1. variants (self-admitted), ir diezgan interesanti
lai cik banāla būtu tā pretpolu pievilkšanās teorija, savā attiecību pieredze esmu pamanījusi, ka jo saprātīgāks un negreizsirdīgāks partneris man "gadās", jo greizsirdīgāka kļūstu es pati. Tiem pārak greizsirdīgajiem laikam neapzināti "rādu piemēru", esot saprotoša un adekvāta :)
sanāk ka es nevienu nemīlu, jo pirmie divi man neder. bet es mīlu. tikai neesmuk greizsirdīgs :>
jo es neesmu pieaudzis un saprātīgs
un man nevajag situācijas, es arī ar situācijām neko daudz nejūtos greizsirdīga.
:) nunu, maniem saprāta kritērijiem Tu pat ļoti atbilsti :)
Vai tad šis jautājums bija obligāti par "otro pusi"? Citādi taču Tu saki, ka esi pat ļoti greizsirdīga.
Bet, jā, man arī ir iebildums - es esmu pieaudzis un saprātīgs cilvēks, bet vienalga greizsirdīgs. :) Otrkārt - ļoti, ļoti greizsirdīgs, bet ne privātīpašnieks. Tas ir - tā kā esmu pieaudzis un saprātīgs cilvēks, tad saprotu, ka greizsirdība pārsvarā ir stipri neadekvāta sajūta, bet mana saprāta balss nespēj iznīcināt mokošās izjūtas. Un privātīpašniekiem, man šķiet, svarīgi ir kontrolēt "upuri", visādi viņu ierobežot un likt viņam piederēt tikai viņam, bet man tā nav.