laimīgus jau var darīt tikai tos, kuru gribas darīt laimīgus. par pārējiem po.
es nevaru arī tos, kurus spētu, ja labāk pacenstos. Bet varbūt šī spēja nāk ar gadiem, prātu un briedumu, nevis pliku vēlmi vien
ai, man no malas liekas, ka tu esi tāda mūzas tipa sievieta. bet nu, mūzas arī reizēm bēdājas, ka kotletes necep-tas ātri pāriet.
tur jau tā lieta, ka mūzas tipa sievietes vīriešiem parasti ir mīļākās, bet ne sievas. t.i. ar šādām sievietēm ielaižas īslaicīgos sakaros, bet tās nebūs tās, ar kurām viņi gribēs veidot ilgstošas un nopietnas attiecības. par sievām kļūst pelēkās peles. :)
šis man šķiet baigi spēcīgs vispārinājums :)
spēcīgs tādā ziņā, ka par stipru ("tā nevar būt") vai tādā ziņā, ka "tieši naglai uz galvas"?
manuprāt tāda veida vispārinājumi reti ir kaut cik patiesi.
ja sāk domāt par visādām man pazīstamām un ne tik pazīstamām sievām un vai tās visas vai kaut vai vairākums ir t.s pelēkās peles.. nu.. nav jau gan :>
es jau tur zemāk mazliet detalizēju. "pelēkās peles", tas tiešām ir nekorekti. iespējams, pat ļoti iespējams, ka šādu secinājumu ir izraisījusi mana bēdīgā pieredze. bet tendenci esmu novērojusi arī apkārt - ka ir sievietes, kuras vīrieši apber ar komplimentiem, ar kurām viņi labprāt pavada laiku sarunās, ar kurā ielaižas dēkās, bet ilgstošas attiecības šie paši vīrieši dibina ar citādām sievietēm, tādām, kas neapdraud viņu autoritāti. lai būtu kopā ar gudru un stipru sievieti, vīrietim pašam jābūt stipram un gudram, bet daudzi tā spēj justies tikai tad, ja ir "fons", uz kura tā justies. :)
Man šķiet, ka gudrs vīrietis spēj justies piepildīts tikai tad, ja ir kopā ar gudru un stipru sievieti.
Nu, ja runa ir par attiecībām. Gudrs un stiprs vīrietis nekad nespējs izveidot normālas, uz abpusēju cieņu balstītas, attiecības ar vāju un stulbu sievieti.
nuja, bet maz to gudro vīriešu tak :]
nu, "pelēkās peles", tā man nevajadzēja teikt, tas ir aizvainojoši. bet vopšem, es pēdējā laikā esmu nonākusi pie secinājuma, ka ir divu tipus sievietes - vienas ir mūzas/geišas/hetēras, kas tiecas intelektuālā un radošā ziņā būt līdzvērtīgas vīrietim, un otras - tādas, kas savas ambīcijas spēj atlikt malā, kas spēj ziedot sevi, otra sasniegumiem. vīriešiem ir vajadzīgas abas divas. :) un, protams, ir arī supersievietes, kas spēj būt gan tādas, gan tādas... bet tie ir izņēmumi, imho.
neverklever diemžēl nav ne jauns, ne vecs vīrietis :)
ā, mea culpa, atsaucam. nezkādēļ salikā pēc ierakstiem. un es pat vēl neesmu sākusi dzert. tpu tu!
:)
bet par pašu Tevis apgalvojumu runājot, es varu neitrāli piebilst, ka manuprāt "mūzu" tipa sievietes pašas nav īpaši kāras uz ģimenes un mājas dzīvēm un vīriešiem nekas cits neatliek kā precēt tās "ne tik krāsainās peles". Bet protams viss ir visādi un kā tik vēl ne- šādos gadījumos daudz kas laikam atkarīgs no vīrieša pašapziņas
Piedod, bet šis teksts izklausās pēc klasiskas racionalizācijas. Es pirms gadiem trīs līdzīgā veidā racionalizēju smagu nodzeršanos - citi mani nesaprot, bet es kaut ko radošu daru, tāpēc viss ar mani ir kārtībā, jo vienkārši neviens nespēj izprast to, kas manī ir.
Nezinu, es ticu, ka visiem ir kaut kāda iespēja tikt pie mīlestības un laimes, pie normālām attiecībām, neatsakoties pašam no sevis un savas būtības. Es uzskatu, ka runa par "pelēkām pelēm" ir tik pat korekta, kā runa par "pelēko masu" attiecībā uz tautu kā tādu.
Nav nedz pelēkās peles, nedz arī pelēkās masas, jo tas viss ir tikai racionalizācijas, kas palīdz cilvēkiem dzīvot un kas ļauj viņiem pieņemt sevi.
hā, tādā gadījumā es esmu depresiju mūza
bet es reāli Tevi mīlu šobrīd :D
nē, es negribu smieties, tik gribēju paust savu dvēselisko radniecību, jū nou.
kas tev liek tā domāt? bet pārliecīgi uztraukties par to nav vērts - laimes sajūta nāk, kā saka, no iekšām, un pret otra gribu tu viņu tāpat laimīgu nepadarīsi...
tas, ka mani gigantiskie patmīlības apmēri pēdējā laikā pārsteidz pat mani pašu
ojā, es precīzi to pašu, izņemot gatavošanu un viskiju, varu teikt par sevi.It īpaši pēc periodiem, kad esmu sev likusies Normāla Sieviete.vai vispār lieliska.
jā, es vispār par Tevi pēdējā laikā bieži iedomājos, analizējot dažus savus izgajienus (lai gan neko precīzu taču nezinu!)
ahmm..es nemaz nezinu, ko Tu zini :) bet interesanti, par ko tieši no zināmā :))
vot es arī.
lai gan, vienam vīrietim es reiz iemācīju baudīt dzīvi un tagad viņš sev "tur" vairākas sievietes.
pareizi iemācīji, viena taču nevar ietvert visu, kas vajadzīgs :) /smīkņāju
kas kaitinoši, tad es nepaliku to sieviešu sarakstā, kaut biju tā, kura ierādīja. :D
ja tu raksti tādas muļķības, tad tas nozīmē, ka tu vēl nepietiekami daudz priecājies un dejo ;) ;)
Labāk uzmeklē mani šovakar Vecrīgā. labprāt papļāpātu (ar tevi vai jums abiem ;))
diemžēl nou,nou, es vai mēs abi šovakar centīsimies noslēgt rēķinus ar Platonu...tiekamies nākampiektdien Tavā blakus istabā :)
eu,eu,uzaiciniet arī mani nākampiektdien uz to blakusistabu!
1) pilnīgi piekrītu par to mūzu būšanu un Santu
2) nekas, braukāsimies tad limuzīnā, glaudīsim mincīšus un būsim visu laiku piedzērušās :) neskan nemaz tik slikti
"glaudīsim mincīšus" izklausās īpaši jauki :))