Piedod, bet šis teksts izklausās pēc klasiskas racionalizācijas. Es pirms gadiem trīs līdzīgā veidā racionalizēju smagu nodzeršanos - citi mani nesaprot, bet es kaut ko radošu daru, tāpēc viss ar mani ir kārtībā, jo vienkārši neviens nespēj izprast to, kas manī ir.
Nezinu, es ticu, ka visiem ir kaut kāda iespēja tikt pie mīlestības un laimes, pie normālām attiecībām, neatsakoties pašam no sevis un savas būtības. Es uzskatu, ka runa par "pelēkām pelēm" ir tik pat korekta, kā runa par "pelēko masu" attiecībā uz tautu kā tādu.
Nav nedz pelēkās peles, nedz arī pelēkās masas, jo tas viss ir tikai racionalizācijas, kas palīdz cilvēkiem dzīvot un kas ļauj viņiem pieņemt sevi.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}