Comments: |
lai itāļi pieskaita Romas impēriju laiku un varēs viegli mūs pārtrumpot :)
par republiku ir runa :) turklāt itālijas, nevis romas
Jā, ja mēs gribam, lai viņi notic, mums jāturpina borēt visai pasaulei savs redzējums. Taču vai mūsu skaidrojums ir ticams un pamatots? Varbūt ir tā, ka, lai arī mums te patīk uzskatīt, ka tā pati 1918. gada republika vien esam, itāliešiem ar viņu uzskatu par to, ka pareizāk būtu skaitīt no 1991. gada, ir vairāk taisnības? Pieņemsim, ka mans viedoklis, ka 1918. gada republika gāja bojā jau Ulmaņa apvērsumā ir no gaisa grābts, taču 50 gadi PSRS sastāvā pilnībā izmainīja gan politisko, gan kulturālo un etnisko ainu tagadējās LR teritorijā. Tāpēc man gribot negribot rodas jautājums - vai pēctecībai ir reāls pamats, vai arī tā ir tikai viena AP deputātu parakstīta deklarācija + daļas sabiedrības wishful thinking par to, ka nekas nav mainījies un LR nav postsovjetiska valsts ar visām tai piemītošajām īpašībām, ar ko, manuprāt, kārtīgas pēctecības nodrošināšanai ir par maz.
Nesaprotu, kāpēc šodienas kārtība nevarētu saukties, piemēram, otrā republika. Vai trešā. Pirmskara tradīcija, cik nu esmu iedziļinājies, netiek turpināta pat dekoratīvi, turklāt titulnācijas (bāc, kā man patīk šis apzīmējums! Noskatīts kādreiz pie martcores) pamatmasai izdzīvošanas nolūkā tā tāpat nav pieņemama, par spīti tam, ka otrās (vai trešās) republikas pastāvēšanas fakts padarītu bezjēdzīgas jebkādas pretenzijas uz starptautisku okupācijas atzīšanu.
tieši tādēļ es patiešām nebrīnos, ka publiski vismaz šīs te pēdējās kampaņas titulpersona (:)) ir riekstiņš. pat ja pirms tam pie virzīšanas ir bijusi masa dažādu citu sabiedrisku apvienību, kā PBLA, piemēram. TP pēc visādiem falši noskanējušiem gaiļiem pamazām stiprina tādu diezgan konstruētu konservatīva spēka mundieri.
Man ar savu sasodīti racionālo domāšanu šķiet jēdzīgi uzskatīt, ka tā jubilejas skaitļa rēķināšana būtu korektāka (pēc būtības, es domāju) šādi: 1918-1940 (22 gadi) 1991-2008 (17 gadi)
Kopā: 39 gadi.
Un tas nav strīds ne par oficiālu okupācijas atzīšanu; nedz arī tradīcijas turpināšanu. Pavisam cieti džeki zin uzskatīt, ka 1934. gada 15. maijs jau ir L. republikas [viens no] kapiņi. Es neesmu spēcīga vēsturē un, diemžēl, nevaru uzturēt diskusiju par to, kas kam ir kultūrvēsturisks aizmetnis (hotja mnjenije imeju) :)
man pietika palasīt ulmaņlaika aleksandru grīnu, īpaši to grāmatu, kurā viņš izklāsta spēcīgu pasaules politiķu biogrāfijas (neatceros, kā to grāmatu sauca). blakus visādiem musolīni, hitleram, pertam, ir arī staļins. un tas viss kopā ir domāts kā apoloģija ne pārāk glītajam ulmaņa projektam. vēl man patika lasīt voldemāra bastjāņa (LSDSP) dēla Ilmāra atmiņas (ja nemaldos "pašvēsture" saucās), par to, kā izmainījās sociķu un viņu piederīgo, tajā skaitā viņu bērnu dzīve pēc 15.maija. tā, lai kopsummā es tomēr izvairītos staigāt gar ulmaņa pieminekli rīgā, kad nu tur esmu.
nu jā, kāreiz mana skepse bāzēta uz 2 mazdēlu no vectētiņa, kuru Ulmanis iecietumoja, dzirdētiem stāstiņiem 'chto proizhodjilo na samom djelje'.
ulmanis ir 10x lielāks pasaku varonis, nekā ZAM.
| From: | artis |
Date: | 22. Jūlijs 2008 - 00:51 |
---|
| | | (Link) |
|
un vēl ir labi, ka šī te šodienas lēmuma pretinieki klaigā neartikulētu blablabla, ko mēģina pavadīt drīzāk ar rupjībām, nevis ar argumentiem, kāpēc 18.novembra un 4.maija republikas ir divas dažādas, savā starpā nesaistītas lietas. citādāk tas viss ir patiešām viens emocijās balstīts kāršu namiņš, kuru varētu visai parocīgi nobrucināt, lietojot pietiekami izsvērtas starptautisko tiesību normu interpretācijas. un te krievi pareizi dara, neatsaucoties uz baltiešu rējieniem un ne nieka nenožēlojot.
Man, padomju gados dzimušam, senču baiļu vai samierināšanās dēļ noklusēto "patiesību" iespaidā nav skaidra tālaika ikonogrāfija, kuras sastāvdaļa ir Meirerovica glorificēšana. Dunsdorfa un Cielēna atstāsti, mani dara vēl kritiskāku, tāpat kā lēmuma pieņemšana tagad, nevis 91ajā. | |