| |
[9. Okt 2008|06:47] |
|
vo, paskatījos uz savu jauno j.p. un sapratu, kur man tas svars slēpjas - man ir smaga galva! |
|
|
| |
[9. Okt 2008|10:01] |
vakarvakarā ieviesu jaunu jūzerpikču (kas man pašam ļoti patīk, sevišķi gaidamās sestdienas kontekstā)
tagad lasu ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) martcore atklājumus rumāņu lādēšanās jomā
un tad vēl vakar uzzināju, ka salīdzinoši netālu, rumāņu institūtā interesentiem pa freju māca rumāņu valodu.
varbūt pieteikties, ko?
tā ir zīme, nekā citādi.
pat ja neko neiemācīšos, ļaudis kādus interesantus satikšu varbūt.
ninu kvortu drakulu, piemēram.
|
|
|
| vo, lāci! |
[9. Okt 2008|10:39] |
pēc tam, kad ceturtās klases pirmajā ceturksnī biju uzrādījis brīnišķīgas vācu valodas prasmes (sagrābstītas no mana vecākā brāļa), mana vācuvalodas skolotāja, nevilšus sastapusi manu māti skolas vestibilā, nāca klāt un spiedza "aaaaaaaa, vai x-z-iņa mamma?! cik jauki, cik burvīgi, blablablabla" /saldā balstiņā/,
neraugoties uz to, ka tā bija VIŅA, kas būdama dziedāšanas skolotāja mazākajām klasēm, visus pirmos trīs manas dzīveskolas gadus man bija bakstījusi ar savu līko pirkstu pazodē, ceļot uz augšu manu seju, lai izšvipstinātu no manis, lācēna temperamenta bērna, lakstīgalas treļļus un bagātinājusi manu dienasgrāmatu ar ģimenes folklorā vēlāk nostabilizējušos piezīmi "vakaros trīs reizes dziedāt smalkā balsī!"
s.c. v koņečnom sčoķe, vācu valodu viņa man tīri sakarīgi iemācīja. tiesa, arī spiegt falsetā kaut ko cieši pietuvinātu 1-3. klašu dziesmugrāmatās iekļautajām melodijām.
(uz tēmu varbūt neattiecas, bet te var piezīmēt arī to, ka par spīti faktam, ka jau bērnudārzā biju pirmā persona vistuvāk klavierēm, kuras man, atceros, cieši piekodināja nemaz nemēģināt pārkliegt, aptuveni ceturtajā klasē kaut kas manī atnāca vaļā, un es tiku uzņemts skolas zēnu korī - pat tā izlases sastāvā, kas sniedza koncertus pierīgas armijas daļās un vecoļaužu pansionātos. tas gan ir bijis un tā arī palicis vienīgais koris manā mūžā, kaut arī uzdziedāt man allaži ir tīri labi paticis.)
|
|
|
| |
[9. Okt 2008|12:48] |
"..Jau rakstīs, ka šogad līdz ar pavasari V.Beķeres erzelis atkal bija atskrējis pie ķēvēm uz septiņus kilometrus attālo Marinas Filatovas "Purviņu" saimniecību, kur viņš jau pērn vairākkārt bija plosījies un pat vienu ķēvi padarījis grūsnu."
(c) Liepajniekiem.lv; atrasts pie aspirins
vaivai, posts, posts :))))))))))))))) |
|
|
| par koriem |
[9. Okt 2008|13:13] |
bija tur tādi zēnu koru dziesmu svētki kaut kur cēsu pusē (pasākuma laikā, atceros, nakšņojām dzērbenes skolā), uz kuriem gatavojoties pie mums skolā periodiski sanāca vesels lērums zēnu arī no citām skolām samēģināt kopā. un reiz kāds no mūsējiem bija pie klavierēm pievilcis un sastutējis kopā vienu labi pazīstamu salauztu krēslu, kas ilgstoši mētājās skatuves vienā malā.
bija iecerēts, ka nāks un miksētas publikas acu priekšā žausies mūsu skolotājs A.S., bet notika citādāk. ieradās romāns vanags, kuru visai cienīgi pavadīja mūsējais. vanagam savukārt bija līdz savs koncertmeistars - cik garš, tik plats.
viņš tad arī ar lielu brīkšķi izgāzās cauri krēslam, un ja nu man jāmēģina notikums restaurēt kā vizualizējams tēls - man liekas, ka viņš vēl kādas reizes paripoja pa grīdu, kā tāds miera stāvokli meklējošs pakritis ābols.
koris ilgi nemitējās smietieties, savukārt atlikušā puse mēģinājuma sastāvēja no romāna vanaga lekcijas par komisko un traģisko mākslā.
šīs ir manas pašas jaukākās atmiņas par kordziedāšanu. |
|
|
| |
[9. Okt 2008|14:43] |
biju izgājis vēlā priekšpusdienā iegādāties ko uzgraužamu. ņemot vērā, ka iecienītais veikals tiek remontēts, mainīju maršrutu un aizstaigāju līdz tirdziņam mentauro ielā. sen nebija būts. notusējos tur kādu pusstundu - nopirku kīlo ābolu un šos divus attēlā redzamos artikulus:
ķinīts attēlo notikumus grāmatā apskatītās zemes kontekstā. grāmatā, savukārt nav nevienas fotogrāfijas. izcils komplekts.
|
|
|