<
Subjektīvi par Seksu

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> previous 10 entries

Septembris 13., 2010


23:57 - Par kleitām
Svārciņi un kleitiņas. Tās ir lietas, kas visuzbudinošāk skan tieši deminutīvā. Tādi mazi svārciņi, tāda īsa kleitiņa. Acu skatiens slīd gar apakšējo malu, slīd un pat ne iztēlojas kas slēpjas apakšā, nē. Skatiens iztēlojas kā būtu paskatīties zem. Atvainojiet par zināmu kalamburu.

Tā vēlme paskatīties bieži vien ir stipra pati par sevi. Tai nevajag nekādu mērķi, nevajag ieraudzīt vietiņas obligāti. Vajag tikai paskatīties. Vai arī domāt par to, ka varētu paskatīties. Ka kleitiņa varētu parauties uz augšu. Svārciņus vējš uzplandīt. Ja pieņemam vietiņu starp kājām par x, tad paskatīšanās būtu f(x) bet paskatīšanās uz svārku maliņu un domāšana par to cik interesanti būtu paskatīties - f(f(f(x))). Diezgan smieklīgi, bet visnotaļ forši jebkurā gadījumā.

Skatoties uz kleitām bieži vien ir sajūta, ka tās nav īsti piesaistītas jostasvietai. Ka tās vairāk turas uz lencītēm, uz pleciem, nevis uz gurniem un dibena. Tas rada tādu viegluma sajūtu, tādu fīlingu kā tā ir vēl vējam paļāvīgāka, un ka rokas var aptvert gurnus, seja pieglausties pie vēdera, maigi iemurrāt un ar seju uzbraucināt audumu uz augšu tā, ka rokas pēkšņi ir uz visnotaļ kaila dibentiņa. Uz, ap, un priekšā. Tā, ka var zem kleitas palīst no apakšas un pamasēt meitenei muguru, vienlaikus it kā netīšām paceļot visu kleitiņu uz augšu, un vienlaikus skūpstot lūpas, kaklu, degunu. Aizraujoties skūpstos un masējot kakla pamatni, ar abām rokām no apakšas caur kleitiņu izvērtām. Un meitenei atliek tikai nolikt galvu uz pleca un skaļi smaidīt.

Skatīties uz svārciņiem var caurām dienām. Uz to ieskautajiem dibeniem un gurniem. Uz to kā augšpusē tās ciešā piekļaujas, izceļot apaļumus, un apakšpusē pland un ļaujas vējam. Tiešām ieraudzīt, tā netīšām, kas ir zem tām, gadās reti.

Bet tad tā bieži vien ir vilšanās, jo zeķbikses nav nekāds uzbudinošais skats un īstas zeķes meitenes tomēr velk reti. Kaut gan dažkārt pamanāmā zeķu maliņa spēj atsvērt daudz ko.

Vilkt ar roku pa it kā standarta zeķbiksēm, ar otru glāstīt dibenu un just, ka kaut kā dikti ļoti var sajust ādu zem svārkiem. Ar roku vilkt augstāk gar kāju un piepeši atdurties pret mazliet gumijotu maliņu. Un pēc sekundes sajust siltu, kailu ādu. Otrā pusē savilkt svārkus ar pirkstiem, savilkt ciešāk, ali tie mazliet paceļas. Uz augšu. Un ar otru roku glāstīt tālāk. Pa gurna iekšpusi. Āda arvien siltāka, var just karstumu no augšas. Vēl mazliet un pēkšņi tu sajūti, ka roka atduras karstumā, mitrumā un baudā. Var būt arī plānas biksītes, bet jau tik samitrušas, ka nespēj neko noslēpt.

Un pirksti atrod ceļu automātiski, ātri un daudz.

(11 raksta | ir doma)

Jūlijs 14., 2010


23:32 - Par vēlmēm
Sēdēt krēslā un raidīt savas mazliet izvirtušās, mazliet puiciskās un mazliet vīrišķās domas. Raidīt meitenes virzienā.

Es sēžu un ar to nodarbojos. It kā teorētiski meitenes vairs sen nav noslēpums. Atklātas, izbučotas, izmīlētas un izpētītas. Teorētiski.
Praktiski - nespēj pārsteigt. Krūtis, dibeni, kājstarpes - viss joprojām interesē, visu gribas aiztikt, pieskarties, pavest. Lai arī noslēpuma īsti vairs nav. Bet vēlme paliek. Vēlme uz kaut ko nekonkrētu.

Labi, miers ar to murmināšanu.
Tēma tāda - savā dzīvē jāieplāno jauns fetišs, ik pa pāris gadiem. Lai nav garlaicīgi. Lai nepāriet interese. Lai nezūd asums.

Skaidrs, ka jaunībā, basi legālos gados, visu gribās izmēģināt tūlīt un tagad. Pirmais sekss un gribās minetiņu arī no meitenes izdabāt, un bez nekādas gaidīšanas, tūlīt un miers.

Jūs abi guļat gultā, zem segām, blakus istabās vecāki, radi un paziņas. Viss notiek klusu un tīniski. Ir bijis sekss, ļoti satraukts, ar pāruzbudinājumu, dikti dikti mitru pežīti un dikti dikti cietu locekli. Viens otru ar rokām aiztiekat, skūpstaties. Tev galvā tikai milzīga ideja - kā būtu, ja viņas pievilcīgās, meitenīgās un tik mīļās lūpas aptvertu locekļa galviņu. Nobučotu. Samīļotu. Pasūkātu!

Un nesanāk. No sākuma tu nevari saņemties paprasīt. Tad viņa nevar saņemties atbildēt. Tad stresiņš un nesanāk noorganizēt. Un tad... tad, jūs atkal guļat zem un apkārt daudzām segām. Kaili pētat viens otru. Viņa tevi skūpsta. Bučo. Glāsta ar lūpām. No krūtīm uz leju. Ar rokām tikmēr maigi, baudīgi neveikli aiztiekot locekli. Satverot to rokā, mēģinot pierast pie lieluma un izmēra. Un pēkšņi viņas lūpas pieskaras Tam. Cieši. Nobučo. Aptver. Sūkā. Un uzvarētāja, ieguvēja un pavedēja sajūta galvā. Un acis aizvērtas un smaids sejā.

Un pēc tam iet laiks un mutē ņemšana top par visnotaļ ierastu lietu. Meitenes tiek mīlētas vairākas, dara to visas. Pietrūkst tikai vienas lietas. Viena maza momentiņa. Gribas pabeigt mutē. Meitenēm nez kapēc šī ideja neliekas laba. Viņas arī jaunas. Arī nonāk līdz lietām. Tu, cilvēks, mēģini viņas pierunāt, pa bišķim lauz, daries, budini. Līdz beidzot jā - tas notiek! Viņa ir tavā priekšā ar pavērtām lūpām, mazliet izbāztu mēli un visu to pavērstu tieši tev priekšā loceklim. Visu gatavu tavai dotajā brīdī gribētākajai fantāzijai.

Un tu beidz, pirmo trāpi uz vaiga, otro uz zoda, un trešo tieši mutē, tieši uz mēles un dziļāk. Un pēc tam viņa visu nolaiza un sasūkā. Tu esi piepildījis to. Ieguvis un uzvarējis. Ček un skōr.

Tu jau esi mazliet vecāks. Tu iegūsti, tu atdodies, tev ņem mutē, tu laizi. Jūs mēdzat savīties un iet kopā dušā. Ir labi. Pietrūkst tikai viens mazs moments, dikti gribās izmēģināt anālo seksu. Senāk negribējās un likās muļķīgi. Tagad gribās, tā ka aptumšojas prāts un meitene tiek pierunāta visādos veidos. Negrib. Ni un ni. Laiks iet. Cita meitene tiek satikta un tad vēl viena. Neviena negrib. Līdz viena grib. Vismaz ir ar mieru ļauties, ja jau nu tik ļoti gribi.

Un tas notiek. Bezgalīgi baigi, lēnām ar visaptverošu masāžu, īpašām eļļiņām un daudz daudz laika. Un tu sajūti, kā dibens mazliet padodas, pa milimetram padodas, un lēnām aptver tavu visgribošāko daļu. Lēnām, ar sāpēm un vaidiem. Ar iegūšanu un daudz daudz atdošanās. Un tas ir iekšā, un lēnām kustās. Un iegūšanas un uzvaras moments iestājas tad, kad metiene caur sāpēm izdod arī mazu baudas skaņu, klusu un mazliet gribošu. Un tu esi ne tikai pavedis, tu esi iemācījis to, ko pats neproti, tu esi panācis, ka viņai patīk tas, kas likās gandrīz neiespējami. Forši.

Un gribas vēl to darīt un iegūt vēl, un uzvarēt. Un kaut kā meitenes satiekas zinošākas, gribošākas un vienkārši trakākas. Līdz brīdim, kad satiec meiteni, kam anālais sekss patīk labāk par parasto. Un mazliet samulsti. Bet dzīve turpinās. Visi iepazītie rotaļu veidi paliek par ko ikdienišķu, viss ir piepildīts, pietrūkst tikai viena lieta ... dikti gribās izmēģināt to trijatā... sataustīt divas meitenes vienas vietā... tā gribas, ka pilnīgas šausmas...

Un tā, paskatoties atpakaļ, tu saproti, ka reizi pāris gados vajag ieplānot sev jaunu fetišu, vēlmi un fantāziju. Lai neizsīkst vismaz lidz pensijai. Protams, visu ieplānot nevar, citas lietas varbūt tagad vēl liekas šausmīgas, bet nekad, tā teikt, nesaki nekad. Nešausminies par apkārtējiem, kas dara kaut ko dullu. Ja nu pēc gadiem desmit piecpadsmit arī tu metīsies tieši tādā pašā dullībā.

(8 raksta | ir doma)

Aprīlis 21., 2010


18:02
Tāks, esmu twitterī. nav ko lauzties te un rpetoties nākotnes tendencēm. neesmu tak nekāds atpakaļrāpulis.
@erzelis

(ir doma)

Marts 24., 2010


01:31 - Par pavedienu
Es gribu meitenei pavest ar skatienu. Sasniegt tādu līmeni, lai nevajadzētu pat trāpīgi piezemētus jokus, šķelmīgus smaidus un it kā netīšām pieskārienus.

Vienkārši ar skatienu. Es gribu sēdēt tev pretī pie galda. Ballītē. Glāzes tiek pildītas, tukšotas, atkal pildītas. Es uzmetu tev skatienu. Tu runājies ar kādu tev blakus. Es aktīvi diskutēju par politiku ar diviem cilvēkam otrā istabas pusē. Uzmetu tev vēlreiz skatienu. Skatiens mazliet aizkavējas. Nepārtraucu runāt. Gaiss pilns ar cigarešu dūmiem. Otrā istabā draugi jau kurina ūdenspīpi. Tu runā ar meitenēm par smieklīgiem notikumiem darbā. Tu pamani manu skatienu. Uz pus sekundi skatieni sastopas. Mēs nepārtraucam runāt. Ne viens ar otru. Ar to pietiek, es mazliet ar acīm pasmaidu.

Glīta blūzīte, glīti svārciņi mazliet virs ceļa. Nopētu mazliet, noglāstu ar skatienu, sarunājoties ar kādu tev aiz muguras. Tu pamani, tu smaidi. Ne man, savam sarunu biedram, tev acis mazliet dzirkstošas. Man.

Pārvietojos uz otru istabu. Dzeram. Pīpējām. Mazliet dziedam. Tu ienāc. Piedalies. Skaļi smejamies. Atsevišķi. Jūtu Tavu skatienu sev uz vaiga un muguras. Saskandinām.

Sēžam viens otram pretī, katrs uz sava dīvāna. Apkārt cilvēki, jautrība, dzērieni. Viss kustībā. Es skatos uz tavām kājām. Uz svārku maliņu. tu skaties, kā es skatos. Es skatos, kā tavas kājas mazliet sasilst no mana skatiena. Mazliet nemierīgākas paliek. Svārciņi mazliet nervozē. Tu pārmet kāju pār kāju. Es paskatos uz tavām krūtīm.

Stāvu tumšā koridorā, rindā pie vannas istabas. Tu arī pienāc, nostājies aiz manis. Vannas istaba atbrīvojas. Es pamāju ar galvu, palaižu tevi pirmo.

Tu ieej, es sekoju. Apsēžos uz vannas malas. Tu nostājies man pretī. Samulsti. Uzlūko. Aizslēdzu durvis, paskatos acīs. Tu pietuvojies. Es noglāstu tevi, no muguras, no augšas uz leju. Noglāstu dibenu. Plecus. Rokas. Tu nekusties. Skaties man acīs.

Nolaižu vienu blūzes lencīti. Nolaižu otru. Atsedzu tavas krūtis. Piekļauju tevi sev ciešāk. Noskūpstu kreiso. Ieskatos tev acīs. Un vienlaikus paceļu svārkus. Plaukstas slīd gar gurniem. Tik silti tie un nekautrīgi atsegti. Es iegūstu tavu mulsumu, kaunību un kautrumu lēnām slidinot rokas uz augšu. Izbaudot katru atsegto un pieglausto centimetru. Tavs skatiens manā, manas rokas tev uz biksītēm.

Noskūpstu tevi uz lūpām. Paslidinu biksītes mazliet uz leju. tu sakļauj kopā kājas, lai man būtu ērtāk. Apakšveļa noslīd līdz potītēm. Es pieskaros karstumam. Ar pirkstu galiņiem, ar plaukstu. Mazliet piespiežu.

Mēs skūpstāmies. Mani pirksti ir tevī, mans loceklis tev rokā. Mēs skūpstāmies kaislīgi. Daudz. Nevaram atdzerties viens otra.

Neveikls moments ar prezervatīvu un tu sēdi man klēpī. Nav īpaši ērti, uz vannas malas, bet man ir vienalga. Es iegūstu tevi. Es pavedu tevi. Esmu tevī. Cenšamies mazliet kustēties, iekšā ārā, ciešāk, maigāk, stiprāk, foršāk. Bet nu galvenais ir tas, ka daļa manis ir daļā tevis.

Es palīdzu tev atbalstīties pret sienu. Paceļu svārkus uz muguras. Ieeju tevī. Forši ir no aizmugures. Es pavedu tevi vairākās pozās. Tu man klausi. Tu dari visu ko es vēlos. Visu ko es lūdzu. Lūdzu ar skatienu. Pagriežu tevi atpakaļ, lai varētu saskatīties.

Iegremdēju pirkstus tevī. Tu mani esi satvērusi. Tu glāsti manu locekli. Tu to izbaudi ar rokām, ar augumu, ar lūpām.

Tu piespiedies man cieši klāt, ar savu kailo pavēderi pie manas. Mans loceklis tev pie vēdera. Mēs skūpstamies. Tu mani turpini glāstīt. Es beidzu. Tev uz vēdera. Es aizveru acis.

Dzērieni līst, glāzītes džinkst, dūmi virmo gaisā. Es sarunājos par politiku, sievietēm un hokeju. Tu kaut ko skaļi apspried virtuves durvīs. Mēs saskatāmies. Sasmaidamies.

(3 raksta | ir doma)

Oktobris 22., 2009


11:30
Visi spiežam pogas un veicam pilsoņa pienākumu.
Balvā buča tuvākajā tikšanās reizē.

(8 raksta | ir doma)

Oktobris 20., 2009


16:42
Cerams, ka visi turpinam aktīvi un ekspresīvi balsot?

(2 raksta | ir doma)

Oktobris 19., 2009


09:38
Tāks, visiem tagad ir pieejama unikālā iespēja nobalsot par manu "Festivālu" iekšh mango.lv erotisko stāstu konkursa.
Reizi dienā, vēlams.

(1 raksta | ir doma)

Oktobris 13., 2009


02:07 - Festivāls.
Guļu viņai blakus, vēroju viņas augumu un savu roku uz tā. Roka lēnām rotaļājas ar izliekumiem, pauguriņiem un ieplakām. Mugurā viņai tik vien kā īsi svārciņi, un tie paši sarāvušies uz augšu. Biksītes tuvumā nemana, krūšturis un jaciņa blakus. Viss atklāts manam skatienam, atsegts maniem pirkstiem. Mazliet pavērts, mierīgs. Aizmidzis. Aust pirmais festivāla rīts.

* * *

Savu telti es uzslēju netālu no paziņu mitekļiem. Nav nekādi tuvie draugi, bet paziņas labi un kompānija solījās būt forša.  Drīz jau spēlēs pirmās grupas, it kā nekādas īpaši pazīstamās, skatuves virzienā iet nav vērts, bet vismaz būs fona mūzika. Lūk, visi jau sāk rosīties ap topošo ugunskuru, jāņem arī man sava blašķīte un jāiet piesēst bariņā.

Meitenes sanākušas glītas, čaļi normāli, sarunas, diskusijas, pudeles pa apli. Rums, viskijs, šņabis. Viss kā pieklājas. Atomsfēra jauka, meitenes kļūst smaidīgākas. Melnmate atbild uz manu smaidu, rudmate flirtējoši pieliec galvu, jauki. Ir laiks uz koncertu.

* * *

Pēc koncerta visi tādi mazliet paguruši, bet ap ugunskuru jautrība negrasās norimt. Ģitāra, dziesmas, pudeles. Ievārījuma burka un sašķēlēta desa. Dziedam.

Puiši sāk lēnām lūzt nost. Izvelku savu rezerves viskiju. Konkurenti. Meitenes man blakus, abas, smejamies, jokojam, pļāpājam. Abi vēl atlikušie džeki aiziet skatuves virzienā. Sasmaidos ar meitenēm, ķircināmies. Vasaras nakts, silta, patīkama. Piedāvāju iet peldēties. Meitenes piekrīt.

* * *

Pie upītes noejam mazliet tālāk no burzmas, krūmu piesegtā vietā, kā par brīnumu neviens to vēl nav atklājis, lai arī pat smiltiņas ir pieejamas. Sasmaidos ar meitenēm, bet brīdis ir neveikls - kā peldēsimies? Basiem augumiem vai zemdrēbēs? Nez, negribas būt uzmācīgam, negribas tā tieši jautāt. Ņemu vienkārši un nometos kails. Neskatos uz viņām un ienirstu ūdenī.

Atskatoties redzu, kā meitenes minstinās, saskatās, velk nost virsdrēbes. Ūdens ir silts, gaisma spīd meitenēm no mugurpuses, patīkami vērot, paliekot neredzamam. Skaistā melnmate novelk krūšturi, tik patīkams skats - tā ātri novelk, it kā ikdienišķi, bet tomēr var redzēt, ka mana klātbūtne kaut ko nozīmē. Ja būtu gaišāks, noteikti varētu manīt zināmu iesārtumu vaigos. Novelk, un metas ūdenī, ģērbta vien baltās biksītēs.

Krūtis glītas, cik nu paspēju saskatīt īsajā brīdī. Protams, ka glītas, cik nu bieži tās vispār ir neglītas. Šīs ir tvirtas, lai cik šis vārds nebūtu banāls, vingras un kārdinošas. Glītā rudmate ieskrien ūdenī apakšveļā, krūšturis paliek mugurā. Neforši, gribējās jau redzēt arī viņas noslēpumus. Nekas, toties ūdens ir silts. Ķerstamies, peldam, smejamies. Cenšos nepalikt pārāk puicisks, izvairos no 'it kā netīšām' pieķeršanās pie vietiņām.

Īsti jau neizdodas, apkampju tomēr melnmataino draudzeni. Iekšēji satrūkstos - viss, šis ir pagrieziena punkts, vai nu viņa atraisīsies vaļā un es palikšu samulsis un nezinu-ko-tas-nozīmē, vai arī ļausies, it kā rotaļīgi, it kā ne-pa-īstam, bet tomēr. Var jau būt arī trešais variants - pilnīgi ignorēt, bet nu mēs tomēr pārāk draudzīgi jautrojamies, lai tas būtu pielietojams.

Jā, viņa neatgrūž mani! Pat mazliet piespiežas ciešāk. It kā tikai uz brīdi un pa-jokam, bet tomēr. Mani pirksti pārslīd pār viņas krūtsgaliņiem, arī it-kā-netīšam, bet nu jau drošāk. Galiņi ļaujas, apkārt šļakatas, atraisāmies no sava it-kā-pa-jokam apskāviena un peldamies tālāk, it kā nekas nebūtu bijis. It kā, tikai it kā, jo manī iekšā zināms karstums, ieguvuma sajūta, panākuma moments. Nekautrējos sastapties skatieniem ar viņu. Viņa nenovēršas. Šļakatas. Peldam. Maza, maza flirta mīmika, viņa atbild.

Ejam atpakaļ uz teltīm. Mazliet nogurums, vēsi pēc upes, melnmatei vienā rokā sažņaugtas slapjās biksītes, otrā rokā mana roka. Sarkanmate iet pa priekšu, drēbes rokās, mugurā tikai apakšveļa, laikam negrib bikses slapināt. Tiešām foršs dibens. Saskatāmies ar melnmati, sasmaidāmies, viņai arī patīk, saspiežu viņas roku mazliet ciešāk.

* * *

Pāris pusnevainīgu joku, piedāvājums vēl mazliet iedzert, un attopos teltī pie meitenēm. Izrādās, viņām tā ir kopīga. Saskandinām, manas rokas jau paklusām aizskar melnmati zem svārkiem. Aizskar mazliet gurnus, mazliet pavirzās uz augšu, mēs abi zinām, ka biksīšu viņai kājās vairs nav, tās izliktas žāvēties uz telts. Pirksti paslīd vēl augstāk. Tikmēr mūsu saruna trijatā turpinās. Paslīd vēl uz augšu. Jau var sajust, ka tuvu ir siltums, daudz siltuma. Mazliet nosaluša siltuma, bet toties cik kārdinoša. Mazliet piespiežu un viņas kājas paplešas, pavisam mazliet, bet tieši tik daudz, lai pirkstu galiņi aizsniegtu kāroto. Pirksti apstājas, viņa sastingst. Es viņai pieglaužos, mazliet. Mēs visi turpinām sarunu.

Vēl mazliet iedzeram, es jau vairs tik ļoti nekautrējos, glāstu drošāk, izbaudu viņas reakcijas, mitrumu, kas klāj manus pirkstus un sārtumu viņas vaigos. Ārā jau gaišāks, to var beidzot saredzēt. Rudmate apsedzas ar guļammaisu, no kustībām zem tā no var nojaust, ka viņa beidzot novelk slapjo veļu. Es mazliet pakustinu savu pirkstu melnmatē, viņa paskatās uz mani, es ar uzaci pametu uz kustībām zem segas. Viņa klusi iesmejas, es iečukstu viņai ausī. Mans pirksts paapļo dziļi viņā. Viņa klusi, klusi iestenas un piekrītoši pamāj ar galvu. Tu izskaties dikti nosalusi, ļauj man tevi pamasēt, jāsasildās, man ir masāžas eļļa. Sarkanmate paskatās uz mums, segu pie krūtīm piespiedusi, tā pa pusei kautrīgi, pa pusei nesaprotot. Es ieleju vēl pa glāzītei. Nekautrējies, visi savējie, gulies uz vēdera, saka melnmate. Es mazliet, bet jūtami pakustinu divus pirkstus viņā, mazliet atzinības un iedrošinājuma.

Skaistā sarkanmate mazliet patielējas, bet draudzenes iedrošināta tomēr noguļas uz vēdera. Sedzoties, slēpjot no manis plikumus, bet tomēr noguļas. Un izliek savu lielisko dibenu tiešu mums abiem baudošo acu priekšā. Melnmate nekavējas ne mirkli un noklāj viņas muguru ar glāstiem. Lēniem, prasmīgiem, ar eļļiņu, viss kā vajag. Es tikmēr baudu sarkanmates dibenu ar acīm, cenšos ieskatīties slēptākās vietiņās un ar pirkstiem turpinu kustēties tumšmates karstumā.

Sarkanmate acīmredzami atslābinās, bauda un silst. Kautrīguma arī mazāk - kad piedāvāju vēl pa malkam siltumam, viņa nekautrējas mazliet pacelties no segas lai padzertos, vienlaikus atklājot manam skatam brīnišķīgu krūti. Forši.

Melnmate turpina viņu glāstīt, silti un mazliet erotiski. Pieķerās dibenam, noklāj to ar pieskārieniem. Tad pieliecās un iečukst viņai ko ausī. Īss piekrītošs mājiens ar galvu, norāde man un mani pirksti pamet jau cieši iemīļoto spraudziņu. Es apmetos nogaidoši mulsi guļošajai draudzenei virs kājām un manas rokas pieskaras viņas augumam. Maigi maigi, uz glāsta un vēsmas robežas, no pleciem, no kakla, uz leju. Lēnām, lēnām. Bet nenovēršami zemāk. Tikmēr melnmate klusītēm, sievišķīgi, mani izģērbj. Atpogā pogas, atvelk rāvējslēdzējus, satver.

Tikmēr manas rokas satver dibenu. Skaisto, iekāroto un ievēroto. Izglāsta tā pusītes, izbauda rieviņu. Pieklājīgi, mazliet erotiski un drīz vien pavērti neķītri. Sarkanmates kājas reaģē uz maniem pieskārieniem, izbauda tos, pa pusei instinktīvi, pa pusei mulsi apzināti, paveras, mazliet. Beidzot, beidzot es ieraugu viņas slēptāko vietiņu, pieskaros ar skatienu, pārvelku ar pirkstu, gar dibenu, gar maliņām, apkārt, un tad tur, kur viņa jau mazliet pavērusies. Karsti.

Melnmate nometas sarkanmatei blakus, apskauj viņu, noskūpsta. Mazi sačuksti. Mazs pieskāriens un sarkanmate ir uz muguras, paver manam skatienam visus glītumus. Perfektās krūtis, glīto kājstarpi. Mazo sārto strīpiņu virs tās. Ideāli!

Tumšmate ņemas viņu skūpstīt, uzmet man sānisku skatienu un pamāj ar roku. Mājiens ir nepārprotams, virziens skaidrs, es mazliet pieskaros sarkanmates kājām no iekšpuses, tās pašas paveras. Melnmates rokas viņai uz krūtīm, manas uz lēnām papleš kājas. Satveru ciešāk, piekļaujos. Mans loceklis lēnām paver lūpiņas, ieiet, iespiežas, lēnām, bet neatlaidīgi. Meitenes mazliet apstājas, abas pavērš skatienus manā virzienā. Loceklis ieslīd dziļāk, pilnīgi iekšā, viņa ir mana. Iegūta. Melnmate mani apskauj un skūpsta, es kustos rudmatē, man ir labi. Rokas glāsta kājas, dibenus, krūtis. Paceļu svārciņus melnmatei, viņa novelk jaciņu, krūšturi. Apskaujas, piekļaujas, piedalās.

Viņas abas savijas skūpstā, skavās, viena virs otras, es mazliet nostāk. Tikai mans loceklis piedalās viņu rotaļā. No sākuma vienā, pēc tam otrā, un atkal pirmajā, un atkal otrā. Sarkanā un melnā, melnā un sarkanā.

* * *

Pavēršu skatienu uz otru pusi. Pilnīgi kaila, sarkanmataina skaistule. Guļ uz sāniem, mazliet saritinājusies, mazliet izstiepusies. Sārta strīpiņa, aizmigušas krūtis. Aizvērtas acis, mitras, iegūtas lūpiņas.

Nenoturos, iedodu abām vietiņām ašu buču un lienu ārā no telts.
Aust pirmais festivāla rīts.

p.s. Būtu ļoti jauki, ja jūs atbalstītu šo manu veikumu erotisko stāstu konkursā ar savu balsi. Balsot var katru dienu.

(6 raksta | ir doma)

Septembris 15., 2009


11:29 - Spontānā Aušība
Šo rakstiņu sarakstīju ORBā pirms kāda laika, rakstīts kopā ar Mēnesmeitēnu. Vairāk vai mazāk kopdarbs pa lomām, es vienu, viņa otru.

Sākšu ar to, ka mana sieva ir ļoti skaista un vēl diktāk mīļa. Forša un pievilcīga un visādi citādi mana otrā pusīte un abpusēji pilnveidojoša seksuāli eleganta personība. Un viņai ir jaunākā māsa. Skaista, glītām actiņām, visnotaļ pamanāmām krūtīm un ugunīgiem matiem. Vēl pat divdesmit gadu nav, nesen no laukiem. Teicamniece un mazs velnēns. Nesen kā ieradās pie mums pilsētā, iekarot un studēt. No sākuma it kā uz pāris dienām pie mums, līdz iekārtosies pati, nu dzīvo jau pāris mēnešu. Tiešām skaista. Ir kur acis piesiet. Abas ar māsu blakus vispār apburošs skats.

Mani vienmēr salīdzināja ar vecāko māsu, cik viņa skaista, gudra, veiksmīga un vienmēr uzsvēra, ka man jābūt skaistākai, veiksmīgākai un gudrākai. Mācības man padevās un padodas joprojām, bet iekšā sēž kaut kāds pretestības dzinulis, ir vēlme pierādīt sevi, nevis sēdēt māsas ēna vai arī mēģināt viņu pārtrumpot.

Man ļoti patīk flirtēt, sevišķi tad, kad jūtu, ka vīrietis kāri manī klausās. Studiju uzsākšana un pārcelšanās uz lielpilsētu, pārmaiņu laiks, kuru vienmēr gaidīju. Lauku meitene pilsētā, mazliet romantiski un tai pat laikā neķītri. Māsa zvērējās vecākiem, ka mani pieskatīs, bet man tāpat izdosies aizšmaukt dzīvē. Viņa ir pārāk iemīlējusies savā vīrā. Un man atliek tikai piemiegt viņam ar actiņu, savilkt lūpiņas un palūgt kāroto, māsa man uzreiz izdabā, lai sava vīrieša priekšā neizskatītos pēc sievietes ar pusmūža krīzi.

Abus čemodānus ienesa tikai man domātajā istabā. Tika parādīts kā darbojas elektropreces, ko drīkst un, ko nedrīkst darīt. Vairāk bija lietu, ko nedrīkst, bet es to visu laidu gar ausīm, jo zināju, ka iespējams būs manipulēt, un darīt visu pa savam.

Redzēju viņas acīs tādu iekarotāja dzirksti. No vienas puses jau skaidrs, savādāk jau lielpilsētā neizsisties, vajag cīņas sparu un vēlmi uzvarētu, iegūt un sagrābt visu sev. Mazliet mulsinoši bija, ka ar šiem skatieniem viņa mētājās arī tepat mūsu mājā. Te man piemiedza ar aci, te māsai izdīca kādu nieku jauki pieliecot galviņu un atbruņojoši uzsmaidot. Un krūtis viņai skaistas, par to nācās arvien piedomāt. Te apspīlēts topiņš, te skaista pieguļoša kleitiņa, te blūze ar vilinošu dekoltē. Foršas krūtis, pievilcīgas. Gluži kā māsai, tikai jaunākas un kaut kādas mazliet citādas. Nezinu kā tieši. Laikam jau atšķirība slēpās tajā, ka sievas krūtis biju redzējis neskaitāmas reizes. Bet māsa glīta, un viņas krūtis apslēptas. Nepieejamas. Un dibentiņš arī neslikts. Kārdinošs varētu pat teikt.

Māsa katru vakaru zvanīja vecākiem un atskaitījās par mani un manu uzvedību. Dzirdētie vārdi - "Mammu, viņa vēl ir tikai bērns.", Mani aizskāra līdz sirds dziļumiem. Bija vēlme mazliet paspēlēties ar viņas jūtām, un kādēļ gan es nevarētu iesaistīt viņas mūža mīlestību?

Māsas vīrs ir skaists vīrietis, plecīgs, koķetu skatienu, interesantiem sejas pantiem un šķelmīgu smaidu.

Vakaros dzirdēju kā čikst viņu gulta. Bet es tajā laikā nevainīgi domāju, kā tas ir, kad Tevi vīrietis skūpsta pirmo reizi. Nekad mani neviens nav skūpstījis. Bet filmās tas šķita tik romantiski, nereti iedomājos par māsas vīra skūpstiem, nez cik maigi tie ir. Vismaz māsu viņš vienmēr skūpstīja kaislīgi.

Dibens. Glīts dibens. Un kā viņa noskatījās kad skūpstīju sievu. Tīri vai lepns paliku. Skatiena ietekmē aš bučošanās divreiz garāka sanāca. Pieķēru sevi paskatāmies uz viņas dibenu, pat skūpsta laikā. Neko sev, glīts gan. Gribētos redzēt kailu, kaut gan tie apspīlētie, zemie džinsi jau tāpat visu formu izceļ un atklāj, ka traks var palikt. Un tā visu laiku manāmā dibena rieviņa. Kāpēc tās meitenes tā ģērbjas? Zin taču, ka tracina un iekārdina vīriešus tas. Nu jā, tas jau viņām patīk. Viņai. Tāpēc jau arī ļaujas skatieniem. Kā diez izskatītos tas dibentiņš kails? Kā kustētos? Kā tā rieviņa izskatās zemāk...kā diez izskatās vēl zemāk. Manai sievai ir dikti glīta. Viņai droši vien arī. Nevar nebūt, simt punkti jābūt jaukai vietiņai. To man neieraudzīt. Forša man sieva, skūpsts pagarinās, rokas apskaujas un cieši piespiež viņu klāt. Skaista sieva un saprotoša. Kāda viņa izskatītos kaila? Viņa.

Man vienmēr šķita, ka ja divi iemīlējušies cilvēki skūpstās, tad viņu acis ir aizvērtas. Bet viņš lūkojas manī. Šķita pat ar iekāri... Es piemiedzu koķeti ar aci. Uzsmaidīju un devos uz istabu.

Māsa ar vīru kaut kur devās. Dzīvoklī paliku pavisam viena. Ieslēdzu kaut kādu CD, sadedzu vannas istabā sveces, iemetu smaržīgu burbuļbumbu un devos izbaudīt ķermeņa priekus.

Durvis atstāju mazliet pusvirus, zināju, ka neviena mājās nebūs. Ieslīgu putu pilnā vannā. Iegremdējos ūdenī. Izniru un noliku sakrustotās kājas uz vannas malas. Maigi pieskāros savām krūtīm. Tās ir tvirtas un palielas, bet no augšas šķiet, ka krūšgaliņi skatās katrs uz savu pusi.

Maigi paglāstu savas krūtis, pavisam nevainīgi, joprojām domāju par viņa skūpstiem. Ūdens lēnam paliek auksts, jādodas uz gultas pusi. Izlaižu vannas ūdeni, ieskatos spogulī un savam augumam apkārt aptinu dvieli, uzlieku vieglu mezglu un dodos ārā.

Ieskrienu kādā, dvielis noslīd un iedegas gaisma. Stāvu pavisam kaila un manī raugās viņš. Viņa zilās acis ir izbrīna pilnas, mulsi pietupos paņemu dvieli un dodos viņam garām uz istabu. Laikam māsa nav blakus, jo es dabūtu pa mizu. Noteikti.

Sieva palika pie draudzenes. Meiteņu vakars. It kā. Droši vien vienkārši atkal ņemsies pa klubiem izliekoties par brīvām studentēm un pieliesies cuba libres līdz neturēsies kājās. Nu nekas, es savai sievai uzticos. Gan jau rītā draudzene viņu atgādās mājās, bez nekādām vainām, ja neskaita galvassāpes.

Ienācu mājās, savā nodabā savas domas domājot gāju gulēt. Pa koridoru. Ieslēdzu gaismu un tajā pašā mirklī man uzskrēja virsū dvielī ietinusies viņa. Kā palēninātajā kino es redzēju kā dvielis noslīd un nokrīt uz zemes. Kā atklājās krūtis. Dvielis lēnām noslīd, sekundes simtdaļu pakarājoties uz krūts galiņiem, pēc vēl pāris simts daļām jau ir pie nabas, tad zemāk... es redzu to. Tā ir tieši tik forša kā es mēdzu iedomāties. Glīta, simetriska, bet ar mazu izlīdušu ziedlapiņu kreisajā pusē. Pilnīga. Kaili atkailināta, tikai ar mazu strīpiņu augšpusē. Glīti. Iekārojama. Rit sekundes simtdaļas. Viņa pietupējas, lai paceltu dvieli. Simtdaļas palēninās vēl vairāk. Acis piesietas tai. Notupšoties tā mazliet paveras, mazliet pārkārtojas. Mainās. Kustās. Karsti.
Viņa pieceļas, mazliet sasarkusi uzmet man skatienu un aizlien man garām uz savu istabu. Gribas.

Ieskrēju istabā, nometu dvieli uz gultas un piesteidzos pie atvilktnes ar apakšveļu. Uzvilku apakšveļu, dzirdu, kā viņš joprojām ir turpat aiz durvīm, jāiet atvainoties, es tiešām cerēju, ka neviena nebūs mājās. Paveru durvis, viņš noauj kurpes, un apsēžas gultā tāds samulsis un noguris. – „Piedod! Ka tik nepieklājīgi sanāca, ceru, ka nedusmojies!?”- noduru galvu un paskatījos viņā caur uzacīm. Viņš pasmaidīja. Iznācu koridorā.

Gribējās viņu apskaut un piespiest pie savām krūtīm, tā, kā viņš piespiedās pie māsas ķermeņa. Vēl vakar redzēju viņa kailo torsu, tāds uzbudinošs, vīrišķīgs un neaizsniedzams. Es tuvojos viņam. Uzliku rokas uz viņa gurniem un skatījos zilajās acīs. Es vēlos izjust viņa skūpstus.

Viņa pienāca man klāt. Es sēdēju gultā un skatījos, kā viņas skaistais augums izgaismojas no durvīm krītošajā gaismā. Nesen redzētie jaukumi bija ietērpti skaistā, gaumīgā apakšveļā. Tādā, kas pasvītro, izceļ un pavēl sevi novilkt. Es to apēdu ar acīm. Ar rokām es noglāstīju viņai seju un teicu, lai neuztraucās, viss kārtībā. Neviens to neuzzinās. Tikai es to ilgi atcerēšos. To es neteicu. Padomāju tikai. Bet laikam pamanāmi, jo viņa pasmaidīja. Pasmaidīja jauki un kārdinoši. Sekunde un es viņu pievilku sev klāt un apskāvu, piekļāvu sev. Maiga āda, cieši piekļāvusies. Krūtis cieši klāt. Rokas uz slaidās muguras. Bīstami satraucoši. Gribu viņu.

Uzliku rokas viņam uz kakla un pastiepusies pretī viņa lūpām maigi aizskaru tās. Viņš dīvaini paskatījās manī un es nespēju neturpināt. Uz sēdos jāteniski viņam virsū un turpināju skūpstīt, viņš mēģināja kaut ko iebilst, tika izrunāts māsas vārds, bet man bija vienalga. Ar skūpstu palīdzību notušēju viņa vārdus. Uzliku roku uz viņa rāvējslēdzēja, satvēru pirkstos tā mēlīti un atvēru to, ieslidināju tajā savu roku. Viņš savukārt saķēra manu roku, es neko nesapratu, bet turpināju aizskart viņa vīrietību ar pirkstiem, satvēru viņa roku un uzliku uz savām krūtīm. Viņš beidzot kāri tvēra manus skūpstus.

Es attapos guļus. Viņa man virsū un pēc momenta jau sajutu siltu rociņu laužamies man biksēs. It kā likās, ka viņa tāda nepieredzējusi, bet nē, laikam jau nē. Silta, maiga, sveša roka satvēra manu locekli. Tik patīkama, sajūta, kad to pirmo reizi satver kāda, kuras rokas vēl neesmu tur izjutis. Tāds maigs pieskāriens, vienlaicīgi ašs, gribošs, tverošs un vienlaicīgi nedrošs, pētošs un atklājošs. Erekcija. Erekcija ieradās nekavējoties. Pārstāju pretoties vēl ātrāk, ja vispār to darīju. Rokas zem krūštura. Arī automātiski un nekavējoties. Foršās krūtis beidzot man cieši plaukstās. Iegūtas.

Vīrieša locekli turēju rokā pirmo reizi, bija vēlme visu izpētīt, tādēļ satveru to plaukstā, tas bija silts un aicinošs, nezināju, ko darīt tālāk. Nokāpu no viņa un iekārtojos uz grīdas. Novilku viņa drēbes. Loceklis stalti stāvēja. Satveru to rokās. Tās īsti neslīdēja, tādēļ samitrināju plaukstu ar siekalām, pieskāros un glāstīju. Atceros, kā pa kluso internetā skatījos pornofilmu, nezināju, kas īsti jādara un kā pareizi, bet es paņēmu locekli mutē. Mazliet sāļš. Un tāds savāds, ciets un savdabīgs. Laikam kaut ko darīju nepareizi, jo sajutu matos viņa roku. Viņš spieda manu galvu uz sava locekļa, tā dīvaini, ritmiski.

Mans loceklis viņai mutē. Mans Viņai. Var just, kā viņai tās pieredzes tomēr nav. Mazliet var just, ka pirmo reizi viņā mēģina to ieriktēt starp saviem glītajiem zobiņiem, mēli un vaigiem. Ai vienalga kā tur viss iekšā mutē strādā. Sajūtas lieliskas. Rupji, bet man sūkā jauna, skaista meitene. Pati atnāca. Pati sagribēja. Pati sūkā. Mazliet tikai dziļāk vajadzētu. Mazliet tikai. Roka pati uz galvas nokļuvusi. Kā, nepamanīju. Zinu, ka tā nav īsti labi, bet tomēr, mazliet, jā, iekšā, ārā, mazliet dziļāk, mazliet ritmiskāk, patīkami...

Man gribējās iet tālāk. Novilku apakšveļu un atkal jāteniski uzsēdos viņam virsū. Viņš ieskatījās man acīs. Es pasmaidīju. Abas viņa rokas uzliku uz savām krūtīm. Viņš turpināja skatīties, es noliecos un noskūpstīju. Sajutu viņu savā kājstarpē, manu ķermeni pāršalca drebulis. Viņš satvēra ar vienu roku manu gurnu, bet ar otru mēģināja ieslidināt manī locekli. Es esmu jaunava, šķiet viņš par to nezināja. Sajutis pretestību un laikam sadzirdējis manu vaidu, viņš pacēla manu ķermeni turot aiz gurniem un nolika uz muguras. Satvēris manu vidukli, pats stāvēdams uz ceļiem, viņš maigi, uzmanīgi un zinoši iegāja manī. Bija pretestība, bet uzmanīgi pabakstoties, es sajutu sāpi, un pretestības vairs nebija, viņš izliecās, un ieslīdēja cik dziļi varēdams. Sāpīgi, bet tomēr patīkami.

Viņā iekšā. Starp viņas skaistajām, slaidajām kājām, tieši starp glītajām jaunavīgajām lūpiņām. Viss cieši, saveroši, karsti, slapji. Dziļāk, dziļāk, es viņu iegūstu, ar katru centimetri, milimetru, sekundi viņa kļūst vairāk mana. Liekas, ka viņa ir nevainīga. Katrā ziņā emocijas ir visur. It īpaši viņai sejā, balsī, kājstarpē. Ieslīdu līdz galam, cieši, stipri, ar mazliet spēka, tik patīkami, aa, izliecos no baudas, piepildu viņu, ārā, iekšā, vēl, gribu, es drāžu savas sievas māsu. Vājprāts. Beidzot. Vēl.

Viņa grūdieni palika stiprāki, un viņš nokunkstējās, laikam beidza, jo loceklis palika slābanāks. Es piecēlos, paņēmu savu apakšveļu no grīdas, iegāju istabā. Paskatījos naksnīgajās pilsētas ielās un nolēmu. Nolēmu aiziet, neatskatoties. Klusi krāmēju čemodānos savas mantas. Pavēru durvis viņš tikpat kails gulēja uz gultas, mīļš, bet...

Abus čemodānus izliku aiz durvju sliekšņa un devos prom. Pavisam prom, uz neatgriešanos.

(3 raksta | ir doma)

Augusts 18., 2009


09:29
Manam pēdējam rakstam viena interesanta kolēģē ir sarakstījusi pretskatu/turpinājumu/eqvelu, endžoi

(3 raksta | ir doma)

> previous 10 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba
hackers counter system