|
|
|
Aprīlis 25., 2026
lennay
 | 07:13
"viņas mira katru dienu," rezignēti noteica paliatīvās aprūpes nodaļas sanitārs un aizcilpoja tālāk savās gaitās
|
dienasgramata
 | 00:35
Pirms divdesmit gadiem es rakstīju: "man šķiet, ka nepieciešams atpūsties - tāda mietpilsoniska, pieauguša cilvēka sajūta, kuru laikam būšu noskatījies kaut kur, kādā latviešu filmā vai dziesmā, lai gan labi zinu, ka nevajag man atpūsties un neatpūtīšos jau arī, taču tā sajūta nomāc
un ko tas vispār nozīmē - atpūsties? neko nedarīt? es jau arī tāpat neko nedaru"
Nekas nav mainījies.
|
Aprīlis 24., 2026
black_data
 | 11:37
Daži notikumi un sapņi man atgādināja vienu epizodi. Bija kāds svinīgs pasākums, kurā es jutos kā iemaldījies svešinieks, kas trigerēja nomāktības epizodi. Man radās vēlme, ja man būtu tāds tehniskas iespējas, ieiet labierīcībās, un tur izšķaidīt savas smadzenes pa glamūrīgajiem griestiem. Šī nebija ne pirmā, ne pēdējā tāda epizode, tāpēc es devos pastaigā prom no visas burzmas, lai apslāpētu šo iekšējo krīzi. Tikmēr pasākuma norises vietā sākās cita krīze, jo mani sāka izmisīgi meklēt. Tur pat bija iesaistīti cilvēki no diezgan senas manas pagātnes, kas tikai vairoja sireālo sajūtu. Pēc tam sekoja pārmetumi par to, ka es nevaru tā vienkārši pazust, kas tanī laikā man bija tipisks sevis pasargāšanas rīcības plāns.
Vispirms tas man izgaismoja faktu, ka man ļoti sen nav bijušas šādas epizodes, kas sākās kaut kad pusaudža gados. Bet vēl tas man lika padomāt par to, kā ir dzīvot kopā ar kādu, kuram ir, piemēram, depresija. Tā ir tāda kā žonglēšana starp savu vajadzību neignorēšanu un cilvēcīgu iejūtību pret otru cilvēku. Ir stulbi ļaut visu paslaucīt zem "es nevaru citādāk" paklājiņa, un ir jāmeklē risinājumi, lai otrs cilvēks varētu brīvi piepildīt savas vēlmes, vajadzības un intereses, bet nepadarīt arī par vainīgo to cilvēku, kuram šis viss nav tikai par "savākšanos", bet ir smaga cīņa ar saviem demoniem.
|
lennay
 | 08:14
tu neesi mans (aizdomīgais) tips. jā tu, tieši tu
|
Aprīlis 23., 2026
sramgni
 | 13:46 - what are these messages
Šorīt agri no rīta ar automašīnu braucu pa Tallinas ielu, un kāds jaunietis uz ietves rādīja man vidējo pirkstu. Pieļauju, ka tas bija dēļ nepatikas pret autovadītājiem, jo nekādus īpašus manevrus neveicu. Pēc tam ar velosipēdu aizbraucu uz Rīgas pilsētas tiesu Ieriķu ielā un konstatēju, ka, lai arī ēkai apkārt ir daudz dažādu autostāvvietu, tur nav nevienas velonovietnes. Ko Rīgas pilsētas tiesa ar to gribēja teikt?
|
sramgni
| 13:45 - ctt
Citu tautu tradīcijas.
|
Aprīlis 22., 2026
black_data
| 11:45
Es te pēc pasākuma iedomājos, vai mana nespēja un nevēlēšanās iesaistīties sarunās, nerada iespaidu, ka es esmu diezgan arogants? Mani īpaši nesatrauc, ko par mani domā svešinieki un lielā mērā arī kolēģi. Ne tā, ka es mēģinu būt rupjš pret svešiniekiem, bet es jūtos diezgan dezorientēts, kad kāds mani pēkšņi uzrunā, kā arī es nemēģinu atbilst kaut kādiem nevienam nesaprotamiem nerakstītiem likumiem. Ar kolēģiem ir vienkāršāk, jo viņi bieži nepamana, ka diskusijai aizvirzoties prom no profesionālās, es pārstāju runāt. Savukārt iederēties kopienā es gan gribētu, un regulāri atgadās epizodes, kas varētu radīt grūtības atkārtotā mēģinājumā salauzt ledu.
Pēdējā pasākumā mani uzrunāja kāda sieviete, un pēc tam, kad noskaidrojās, ka es nerunāju lietuviski, pēc dažām frāzēm es piedāvāju viņai padzerties, un pēc tam aizpisu prom. Neizslēdzu, ka tā nebija pirmā šāda veida epizode tajā vakarā, un noteikti tādas ir bijušas citos pasākumos, bet kaut kā šoreiz es iedomājos, ka varbūt tā nevajadzēja darīt. Diezgan dramatiski ar small talk man iet gadījumos, kad ar mani runāties nāk džeki, un atliek vien minēt, kurš no abiem scenārijiem šis ir, kāpēc šī saruna ir neveikla kā pamatskolā. Par laimi tas notiek tā retāk. Sievietes parasti nesāk sarunu par "laikapstākļiem", tāpēc es kainda varētu saņemties, un vairāk kontribjūtot šādos mēģinājumos, tad varbūt nebūs jautājumi, kur es tāds esmu uzradies, neskatoties uz to, ka es jau kuro gadu esmu šajā vidē. Pieņemu, ka tieši cilvēki, kas pazīst visus pārējos, ir tie, kas uzdod jautājumu: "Who the fuck are you?" Nu, varbūt bez "fuck", bet tas tā emocionālai nokrāsai.
|
dienasgramata
 | 09:38
Kas mani besī šodien feisbukā: Hanza Perons eksaltētās balsīs erotiski elsojošās reklāmas Jimi Tenor koncertam
Karma Socks reklāmas zeķēm par 18 eiro gabalā ("un tad tu vari noķert to sajūtu...")
Gundegas Repšes mūždien apsaitētā galva
|
Aprīlis 21., 2026
sramgni
| 13:15 - diezgan lielas
Diezgan lielas peles un žurkas.
|
black_data
| 12:05 - Kino: The Drama
Savdabīgi, ka viens no spēcīgākajiem argumentiem neiet uz filmu, ir publika, kura ies skatītie uz Zendaya (lai kas arī viņa nebūtu) un Patisonu. Un tā nav mana spekulācija, tā ir reāla atsauksme pie filma. Ir jau vēl Bize, bet es gan neteiktu, ka tā ir pasargāta no īpašiem skatītājiem. Vajag nopirkt ekrānu priekš tā jaunā projektora, un biezākus aizkarus.
|
sramgni
| 11:34 - ratta
Rattus femina et rattuli.
|
sramgni
| 10:55 - rat opportunity
Kaimiņu čatā rakstīts, ka šodien pie miskastēm redzēta žurka. Ja es tur būtu bijis, es to būtu nofilmējis ar savu Canon XL H1.
|
sramgni
| 10:52 - žurkas kultūrās
Dažās kultūrās žurku ēšana ir aizliegta, bet citās kultūrās žurkas ir pamatēdiens.
|
black_data
| 10:11
Es te skatos vienu darba prezentāciju, un man uz ekrāna ik pa brīdi nomirgo kāds mēmes dzīvnieks. Es zinu pēc fakta, ka fellow IT cilvēki dzīvo savā īpašajā pasaulē, kas man ir sveša, bet es nebiju iedomājies, ka šī visa mēmju un datorspēļu pasaule tā viegli varētu ieplūst korporatīvajā resursā. Es neesmu sajūsmā par sterilo korporatīvo dizainu, un principā neiebilstu, ja kāds to salauž, bet man šķiet, ka komiska atbilšana stereotipiem mani kaitina tik pat lielā mērā kā viss korporatīvais. Es tagad mēģinu saprast, kuras individuālisma izpausmes kolēģos man šķiet krutas, jo tādas noteikti ir. Es laikam pie tādām ieskaitītu kolēģus, kuriem fonā midžinās bērni, kuri zvaniem pieslēdzas tērpušies pidžamā, vai kuriem priekšā stāv idiotiska paskata kafijas krūzes.
Bet šis man arī atgādina, ka kaut kur tur ir milzīga digitāla pasaule, kura man ir diezgan sveša, bet kurā mitinās diezgan iespaidīgs cilvēku daudzums, lai tur sāktu veidoties sava kultūra. Šķiet, ka es esmu pārāk analogs priekš tās.
|
sramgni
| 09:56 - ER
Atkal spēlēju Elden Ring.
|
Aprīlis 20., 2026
jan09
 | 14:03 - I'm star, I'm super star
pirms gadiem 30it sanāca strādāt un dzert kopā ar zviedru elektriķiem / mehāniķiem,
pirms gadiem 22iem sanāca "mācīties" un dzert kopā ar zviedru zemessargiem,
pirms gadiem 20iem sanāca "mācīties" un dzert kopā ar zviedru jūrniekiem.
kkad tad, kad es vēl "redzēju" zviedriski, un nato mācībās piedzīvoju, ka zviedrs ar norvēģi var runāt šķērsām, saprast viens otru, un pat es varu viņus saprast.
kas smieklīgi, nekad to gadu laikā nebija vajadzība .īst sniegā un mērīt dzeltenuma pakāpi.
iespējams, ka sniega "tests" ir tiem, kas nerunā zviedriski.
|
f_g
 | 11:01 - un tā katru pavasari
Ja vienu dienu kārtīgi strādā dārzā, tad nākamajā rītā jūt ļoti daudzas muskuļu grupas, kuras pa ziemu biju ierūsējušas.
Bet nu nedaudz ceļmalas krūmi ir piekārtoti.
|
jan09
| 08:30 - apv
atomenerģijas piekritējiem veltīts:
https://www.youtube.com/watch?v=HzzbpQhoSgY
/mēsli un zagļi nemāk apsaimniekot šķeldu un siltumu, un nav cerību, ka tie paši mēsli un zagļi spēs uzcelt un apsaimniekot AES
//ir laiks draudzēties ar BY, lēta elektrība, ciete, un minerālmēsli
|
Aprīlis 19., 2026
|
|