| par koriem |
9. Okt 2008|13:13 |
bija tur tādi zēnu koru dziesmu svētki kaut kur cēsu pusē (pasākuma laikā, atceros, nakšņojām dzērbenes skolā), uz kuriem gatavojoties pie mums skolā periodiski sanāca vesels lērums zēnu arī no citām skolām samēģināt kopā. un reiz kāds no mūsējiem bija pie klavierēm pievilcis un sastutējis kopā vienu labi pazīstamu salauztu krēslu, kas ilgstoši mētājās skatuves vienā malā.
bija iecerēts, ka nāks un miksētas publikas acu priekšā žausies mūsu skolotājs A.S., bet notika citādāk. ieradās romāns vanags, kuru visai cienīgi pavadīja mūsējais. vanagam savukārt bija līdz savs koncertmeistars - cik garš, tik plats.
viņš tad arī ar lielu brīkšķi izgāzās cauri krēslam, un ja nu man jāmēģina notikums restaurēt kā vizualizējams tēls - man liekas, ka viņš vēl kādas reizes paripoja pa grīdu, kā tāds miera stāvokli meklējošs pakritis ābols.
koris ilgi nemitējās smietieties, savukārt atlikušā puse mēģinājuma sastāvēja no romāna vanaga lekcijas par komisko un traģisko mākslā.
šīs ir manas pašas jaukākās atmiņas par kordziedāšanu. |
|