| eba |
[29. Sep 2026|15:57] |
Nesen kopā ar saviem bērniem noskatījos savu mīļāko japāņu animācijas seriālu – Neon Genesis Evangelion. Kopā ar vecāko bērnu noskatījos arī End of Evangelion, un tagad mēs skatīsimies četras Rebuild filmas.
Vēl mēs noskatījāmies Akira, kā arī Ghost in the Shell un Cowboy Bebop filmas. |
|
|
| pilsētas velosipēdu |
[29. Sep 2026|15:30] |
|
Ja kāds vēlas man lēti pārdot savu pilsētas velosipēdu, aicinu pieteikties komentāros. |
|
|
| liela velosipēda nelaime |
[29. Sep 2026|15:11] |
Pirms divām nedēļām velosipēdam nolūza stūres iznesums, un pirmajā brīdī pat nopriecājos, jo jau sen gribēju glītāku stūres iznesumu, kas beidzot padarītu manu velosipēdu par ideālo velosipēdu (attēlā velosipēds ar veco iznesumu). Nebiju gaidījis, ka serviss nevarēs divas nedēļas atrisināt problēmu, bet tieši tas notika, un šodien saņēmu zvanu, ar kuru tiku informēts, ka iznesumu ar nekādām metodēm nevar dabūt laukā no dakšas. Tas nozīmē, ka vēl vismaz divas nedēļas jāgaida, kad piegādās dakšu. Tad vēl nezinu, cik ilgs laiks, līdz tiks izdarīts darbs. Ļoti nomāc tas, ka nav velosipēda, kā arī paredzamie izdevumi.
 |
|
|
| |
[29. Sep 2026|12:35] |
|
parasti cenšos nerakstīt par to, ko redzēju uz ielas, bet ne šodien: tas bija vīrietis tā ap 60, apvēlies un viņam mugurā bija Vinnija Pūka vanzijs. vienā rokā viņš nesa plastmasas piena pudeli. tas bija ļoti labi, bet man bija jādomā par to, cik vēl labāk būtu bijis, ja otrā rokam viņam būtu medus burka. |
|
|
| |
[29. Sep 2026|12:00] |
tā kā mana frendliste smagi agonizē, es to kompensēšu, meģinot šodien sasniegt maksimālo ierakstu skaitu kāds jebkad ir bijis manā cibā. |
|
|
| |
[29. Sep 2026|11:10] |
Katru reizi, kad palasu kaut ko par imigraaciju Telosaa man reaali kremt. Plus veel es domaaju, par ko gan latvieshi raizeejas, jo LV ir visbaltaakaa un monoliitaakaa valsts pasaulee. Protams, es saprotu ka tie ir briidinaajumi, un, protams, ka vietaa.
Tikmeer, mani braukshanas kursi notiek Wood Green, kas ir viens no fantastiski multikulturaalaakajiem rajoniem Londonaa. Vakar es tur braucu ar 29 autobusu un ierubiijos, ka esmu vieniigais baltais pasazhieris autobusaa. Taapat arii pashaa rajonaa - ja es redzu kaadu balto cilveeku, tad ir taa 'Ooo, cik interesanti, ka te ir arii kaads baltais, interesanti vai iemaldiijies, vai te dziivo.'
Reaali taada jau arii buus Latvijas, vismaz Riigas naakotne, neizbeegami.
Un pat ne paarmetot nebaltajiem, jo lielais vairums no vinjiem ir vienkaarshi cilveeki, kam svariiga ir gjimene, saticiiba un likumu ieveeroshana. Bet pats fakts, ka baalelinju kultura izpleenees un buus tikai a rare instance of curiosity amongst the sea of others. |
|
|
| : birthdays |
[28. Sep 2026|21:38] |
|
nu ko, jaunatne. kā teica viens mans draugs ar īpatnēju takta izjūtu - šodien tu iesoļo piektajā gadu desmitā! ar to arī mūs visus apsveicu. |
|
|
| septembris |
[28. Sep 2026|20:31] |
lasi.lv: Ap plkst. 2.25 policija tika informēta, ka Raiņa bulvāra 5. nama kāpņu telpā iekļuvuši meža zvēri. Sākotnēji saņemtajā informācijā bija teikts, ka ēkā atrodas divi āpši, taču, policistiem ierodoties notikuma vietā, pirmajā stāvā viņus sagaidīja āpsis un ezis.
Izrādījās, ka abi dzīvnieki bija iesaistījušies savstarpējā ķīviņā. To radītais troksnis bija pietiekami skaļš, lai traucētu nama iedzīvotāju naktsmieru. |
|
|
| welcome |
[28. Sep 2026|13:54] |
|
GPT-6 Astra Max. |
|
|
| |
[28. Sep 2026|06:52] |
|
šonakt bija miega paralīze, sen nebija bijusi. šķiet, ka pat šajā dzīvesvietā vēl nebija bijusi, taču nekā briesmīga šoreiz. sapņoju, ka stāvu gultas galā ar skatu pret spoguli un man matos ir divas lielas sprādzes ar koka pamatni, kas apvīta ar bēšīgu, mīkstu samtam līdzīgu audumu. un tad es pa vienai tās ielieku atpakaļ, kamēr paralēli ķemmēju matus. istaba ir tumša ar kādu niecīgu gaismas avotu kaut kur tālumā un pēkšņi mani pārņem bailes, kļūst ļoti nepatīkami, it kā mani kāds vērotu dziļi no tumsas un es domāju, kur lai bēg un griežos uz gultas pusi un bēgu zem segas, atklājot, ka nevaru pakustēties. un tad nez kāpēc es sāku skaitīt kko, ko Leslijs Nīlsens teica vienā no savām komēdijām, kur viņš sveicina indiāni, sakot: hey how r u, hey how r u... lol (atradu https://www.youtube.com/watch?v=08Uoq18W0qc) un to turpināju skaitīt un cīnījos attaisīt acis no visa spēka, līdz man beidzot tas izdevās. taču šis bija diezgan maigi, citas reizes bija daudz pretīgākas. |
|
|
| |
[28. Sep 2026|01:56] |
|
Sister Irene O'Connor - Fire of God's Love (1973) ir augsta autsaideru mūzikas pilotāža. Kāda austrāļu māsa, kura Singapūrā kalpoja dievam, izlēma ierakstīt negantu psych folk albumu, inspirējoties no gospeļiem. Lai sludinātu dieva mīlestību.
Jāņa evanģēlija 8. nodaļas 12. pants: Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: "Es esmu pasaules gaisma; kas seko man, tas nevairosies tumsā, bet tam būs dzīvības gaisma."
Šai mūzikai ir tik savdabīgs hedrūms, ka, klausoties to, ir sajūta, ka smadzenes tiek at-pie-sār-ņo-tas. Un dzimst jauni neironu tīkli. |
|
|
| |
[28. Sep 2026|01:08] |
Tu, neizsakāmais avot,
Tu, absolūtais sākumpunkt,
Tu, radikālā transcendence,
Tu, gaismas emanācija,
Tu, visas radīšanas pamats. |
|
|
| Gustav Dorē - Asaru ielejā (1887) |
[27. Sep 2026|22:21] |
 |
|
|
| |
[27. Sep 2026|20:50] |
|
Mēs ar Lauvu savus kaķus nikneimojam pēc atbilstošiem desertiņiem. Gizmo bija Oreo, Bīne līdz šim bija Persiki ar Putukrējumu (vai Plombīru). Bet kopš šodienas viņa ir Burkānkūciņa, un tas viņai tik ļoti piestāv. |
|
|
| |
[27. Sep 2026|18:10] |
[tagad par katru zīmējumu, kas man iepatīkas, ir mazliet paranoja vai tik tas nav AI, šis neesot] |
|
|
| Īsumā par putnkopību* |
[27. Sep 2026|09:46] |
Sievietes, kuras skrien ar vistām. Čaļus skaita rudenī.
*(Un arī par vēlēšanām.) |
|
|
| |
[26. Sep 2026|22:08] |
 |
|
|
| |
[26. Sep 2026|23:08] |
Just don’t be a sad fucker, fucker.
Just don’t. |
|
|
| Cietuma gūsteknis atslēgu patur savā kabatā |
[26. Sep 2026|22:34] |
Pēc 10 gadu pārtraukuma biju rudenīgā izbraucienā ar riteni un burtiski dzirdēju, kā ausīs svilpo vējš. Tad uz brīdi nedaudz sabijos, ka braucu par ātru, un tā pazaudēju vieglo lidojuma sajūtu, kuru tā arī visa brauciena laikā vairs neatguvu. Taču prieks, ka pat ar svešu riteni braucu tik gludi, bija milzīgs. Laikam biju aizmirsusi, cik labs galvas izvēdināšanas līdzeklis tas ir! Visas smagnējās domas, kas pa šo nedēļu jau bija materializējušās melnā svina lodē un spieda plecus, bija kļuvušas tik vieglas kā pūciņa, turklāt daudzas izrādījās nebūtiskas, lai tērētu tām laiku. Ja neskaita, ka saņēmu dažus uzrējienus no privātmāju suņiem un, traucoties garām pamestam ābeļdārzam, man gandrīz uz galvas uzkrita ābols, nekādu incidentu nebija. Un tagad ir tik daudz enerģijas! It kā man būtu iedots pilnīgi jauns ķermenis. It kā būtu izkļuvusi no visiem cietumiem un maldiem, izvīlējot atslēgu no saviem kauliem.
Vai tiešām ikdienā par maz kustos?
Vēl pasmējos par to, ka gribu turpināt lasīt grāmatu, jo laikam nespēju noticēt, ka tā ir jau izlasīta. Jo tuvāk nāca beigu lappuse, jo vairāk centos palēnināt tempu. Tik ļoti negribēju, lai tā beidzas. Un pat ja tā noslēdzās ar vārdiem Kad aiz viņa aizvērās durvis, sāka līt lietus, ir sajūta, ka nekādas durvis nav aizvērušas un tā turpina dzīvot manī. Varbūt tiešām taisnība ir Annas Kvindlenas apgalvojumam, ka cilvēki izvēlas lasīt savās guļvietās, jo lasīšana ir kā starpstāvoklis starp dzīvi un sapņošanu, un mūsu apziņa turpina dzīvi kāda cita prātā. Lai gan es līdz galam nepiekrītu, ka lasīšanas brīdī pazūd prāts, tomēr iztēles robežas gan. Un tad jau prāts tiešām mainās. |
|
|