| |
[25. Sep 2026|08:44] |
vakar paskatījos lv vēlēšanu debates - neredzēju pašu sākumu, bet noskatījos lielāko daļu un bija diezgan interesanti, tāpēc par to uzrakstīšu. brīdinu, ka ieraksts īsti nebūs politisks, bet vairāk izklaidējošs - tāpēc diezgan bezjēdzīgs un to lasīt nav nekādas jēgas. ja nu vienīgi jums ir tiešām ļoti garlaicīgi, tad varbūt.
tā kā es pati nebalsošu, tad vērtēšu vakardienas dalībniekus (kuru lielāko daļu es redzēju šādā situācijā pirmo reizi) tikai pēc viņu harizmas, kā viņi sevi prezentēja un kādu iespaidu atstāja uz mani, piemēram, ja man būtu no viņu vidus jāizraugās potenciālais nākotnes sadarbības partneris or smth.
sāksim ar Karinu Sprūdi (Suvenērā Vara). varēja just, ka Sprūde pārsvarā domā tikai no opozīcijas perspektīvas un tāpēc viņai bieži pietrūka laika pateikt, ko darīs viņas partija, jo laiks galvenokārt aizgāja sakot, ko citi ir darījuši nepareizi. viņai arī bija diezgan nervoza enerģija un šķita uzvilkusies.
Solvita Gulbe (Mēs Mainām Noteikumus). viņai ļoti patika cipari, droši vien tie visu laiku tika izmantoti tāpēc, lai demonstrētu, ka viņa zina par ko runā un cipari nemelo, viņa atgādināja ļoti uzcītīgu skolnieci, kas visu laiku ceļ roku un var nosaukt visus ciparus. enerģija arī bišķi uzvilkta, bet stipri pozitīvāka par Sprūdes dusmām.
Andris Sprūds (Progresīvie). viņa pieredze bija uztverama, bet uztverams arī bija kas cits - man viņš atgādināja vienu Fast Show komēdiju skeču, kur politiķis atbild uz katru jautājumu, obvious fact, or accusation with absolute, deadpan denial and expert politic-speak - skečs ir pārspīlējums, protams, bet Sprūda konfrontācija ar Siliņu iedeva tieši tādu atmosfēru un viņš šķita kā cilvēks ar skeletiem skapī, kurš nekad mūžā neatzīs nevienu kļūdu - bet tā jau ir pilnīgi normāla īpašība politikā.
Pāvels Kuzmins (Stabilitātei!) Kuzmins man atgādināja cilvēku, kurš šeit ir nonācis no kādas pilnīgi citas vietas, apm, ja būtu kapibaru sapulce, bet uz to būtu ieradies vombats - viņš it kā izskatās līdzīgi un runā līdzīgi, bet tomēr kaut kā nenolasās, ko viņš īsti grib.
Tālāk, Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku Savienība). Mieriņa man šķita mazliet piekususi un bēdīga. Viņai bija skumjas acis un es tur neredzēju daudz cerības spara.
Edvards Smiltēns (Apvienotais Saraksts). īsti nemanīju neko interesantu, vispār nekas atmiņā paliekošs - ne, ka labi, ne, ka slikti, vispār nekā.
Linda Liepiņa (Latvija Pirmajā Vietā) uff. Liepiņa šķita kā cilvēks, kurš varētu darboties mafijā lol, es nezinu kādēļ, viņai arī trūka uzvedības etiķetes. vēl aizdomīgāka par Sprūdu.
Evika Siliņa (Jaunā Vienotība). viņa šķita kā esam mājās, visus pazīstam - žurnālistu, publiku, pazīstama ar kolēģiem un jautājumiem, kas saprotami, ņemot vērā viņas iepriekšējo amatu. viņas konfrontācija ar Liepiņu bija very amusing, 10 points to Gryffindor.
Juris Pūce (Latvijas Attīstībai) varbūt viņš ir ok, man grūti pateikt, skaidrs ir tas, ka viņš ļoti daudz zina par Igauniju, to neviens cilvēks uz šīs planētas neuzdrošināsies noliegt. viņš ļoti daudz mēģināja pateikt, neesmu droša, ka tas viss bija jēdzīgi, bet enerģija viņam bija un viņš centās hah.
Jānis Dombrava (Nacionālā Apvienība) nebija agrāk gadījies redzēt viņu debatēs un mani pārsteidza, cik ļoti viņš bija chill, vismierīgākais cilvēks. Sprūda izbļauto konfrontāciju par izslēgto NA kolēģi, kad līdzīgā situācijā citi droši vien aizietu berserk, Dombrava uzklausīja ar tik rāmu mieru un tur pat pazibēja smaids - it kā nav nekā, kas viņu varētu izsist no līdzsvara, tas uz mani atstāja iespaidu. (ar to gan, protams, nepietiktu, lai es balsotu par NA) |
|
|
2 (40.0%)