| |
[12. Apr 2026|09:59] |
mana mīļākā Karpmana trīstūra loma ir glābējs.
es tik ļoti ienīstu upurus, bet tik ļoti gribu palikt labs cilvēks, ka manas saprāts ir izrēķinājis, ka efektīvākais veids, kā iznīcināt upuri pēc būtības ir viņu izglābt.
tas, diemžēl atrisina tikai manu velmi būt labai, bet trīsturis turpina darboties vēl vairāk atstājot upuri upurī, atņemot viņam rīcības brīvību.
ĻOTI, ĻOTI NO VISAS SIRDS ATVAINOJOS UN LŪDZU PIEDOŠANU SEV UN VISIEM JEBKAD IESAISTĪTAJIEM. |
|
|
| |
[12. Apr 2026|09:56] |
Varbūt kadam plauktā šī put:
Māršala B. Rozenberga grāmata "Nevardarbīga komunikācija: dzīves valoda" (Nonviolent Communication jeb NVC) ir viena no ietekmīgākajām grāmatām par empātiju un konfliktu risināšanu. Tās pamatā ir ideja, ka cilvēki pēc dabas ir līdzjūtīgi, bet mūsu valoda un domāšanas veidi bieži kļūst "vardarbīgi" (vērtējoši, kritizējoši un pieprasoši).
Šeit ir īss kopsavilkums par NVC četru soļu modeli, kas palīdz veidot veselīgas attiecības:
1. Novērojums (Observation)
Tā vietā, lai vērtētu vai kritizētu ("Tu vienmēr kavē!"), mēs aprakstām konkrētus faktus: "Es redzu, ka tu atnāci 20 minūtes vēlāk, nekā mēs sarunājām." Mērķis ir runāt kā videokamerai – bez interpretācijām.
2. Sajūtas (Feelings)
Mēs uzņemamies atbildību par savām emocijām un skaidri tās nosaucam: "Es jūtos sarūgtināts" vai "Es jūtos vientuļi". Svarīgi nejaukt sajūtas ar domām (piemēram, "Es jūtos ignorēts" nav sajūta, bet gan interpretācija par otra rīcību).
3. Vajadzības (Needs)
Sajūtas ir signāls par mūsu vajadzībām. NVC māca, ka visiem cilvēkiem ir universālas vajadzības (drošība, sapratne, cieņa, atpūta). Mēs savienojam sajūtu ar vajadzību: "Es jūtos sarūgtināts, jo man ir svarīga precizitāte un cieņa pret manu laiku."
4. Lūgums (Request)
Mēs formulējam skaidru, pozitīvu un konkrētu lūgumu (nevis pavēli): "Vai tu būtu ar mieru nākamreiz man piezvanīt, ja redzi, ka kavēsies?" Lūgumam jābūt tādam, uz kuru otrs drīkst pateikt arī "nē".
Galvenās atziņas:
Empātija pret sevi un citiem: NVC palīdz vispirms saprast savas vajadzības un tad mēģināt sadzirdēt, kādas vajadzības slēpjas aiz otra cilvēka "uzbrukuma" vai dusmām.
Vainošanas aizstāšana: Tā vietā, lai meklētu, "kurš ir vainīgs", mēs meklējam, "kā mēs varam padarīt dzīvi skaistāku".
Dzīve ārpus "pareizā" un "nepareizā": Rozenbergs aicina iziet no vērtēšanas rāmjiem, kas rada konfliktus, un tā vietā fokusēties uz dzīvu saikni starp cilvēkiem.
Šī grāmata ir kā "valodas rokasgrāmata", kas māca runāt no sirds, paliekot godīgam, bet neaizskarot otru. |
|
|
| |
[12. Apr 2026|09:05] |
ilgu laiku dzīvoju ar pārliecību, ka skaļākas latvijas feminisetes nav īstas feministes (un tāpec viss feminisms ir sū), jo viņas uztur vīrs un tad jau ir viegli rakstīt zinātniskos darbus. vai arī cita sistēmiski pārgulēja vai centās pārgulēt ar savu draudzeņu partneriem.
galu galā saprotu cik ļoti tas trigerēja manis pašas ēnas un cik daudz labāk paliek pieņemot tās. atļaut sev un NENOSOSDĪT CITAS par to ko sev neļauju, bet gribētu piedzīvot. mums katrai ir savs ceļš kā atrast un pazaudēt, un atkal atrast sevi.
paldies Zarinai Bibergain
https://www.instagram.com/zarinabibergan/
par feminisma reabilitēšanu manā apziņā. |
|
|
| mans kaķis divos naktī |
[12. Apr 2026|01:57] |
 |
|
|
| |
[11. Apr 2026|22:02] |
 |
|
|
| |
[11. Apr 2026|21:55] |
Sāku skatīties (zinu, ka tas ir man absolūti neraksturīgi un teju šokējoši) kārtējo anime. Tur galvenais varonis rausta valodu. Un es mazliet par to aizdomājos. Reizēm, kad skatos kriminālās izmeklēšanas, tur šad tad ir bijis, kad aizdomās turētais runā normāli, bet kolīdz sāk saprast, ka būs slikti, sāk raustīt valodu. Vienmēr vīrietis, sievieti redzēju tā darām vienu reizi. Bērnībā man laukos bija kaimiņu puikas ar kuriem spēlējos un viens no viņiem raustīja valodu. Un viens, ko iepazinu vēlāk arī, parasti runāja mierīgi, bet satraukumā sāka raustīt valodu. Tāpēc sāku domāt vai nav tā, ka tas ir biežāk novērojams vīriešiem. Apskatījos, ka jā, tā nudien ir, vairāki avoti, ieskaitot "The Stuttering Foundation" vēsta, ka attiecība starp dzimumiem ir 4:1, ja ne vairāk. Cik tagad pārskatot ātrumā guvu priekšstatu, ka iemesli lielākoties ir ģenētiski, kā arī tas, ka meitenes, kas rausta valodu biežāk to spēj izārstēt, nekā zēni.
Un tad iedomājos, saistībā ar ģenētiku, par vienu paragrāfu no ģenētiķa Christen Yves darba, kur viņš atsaucas uz vienu citu autori:
P.S. lai nav pārpratumu, te šo citātu pieminu tikai ģenētisko faktoru ietekmes uzsvēršanai, nevis lai demonstrētu, ka valodas raustīšana ir vienādojama ar idiotismu. |
|
|
| Uz sauli |
[11. Apr 2026|18:35] |
|
Kad mēģinu apklust, vairāk klausīties un vērot, tad arī dejas soļi vairs nesajūk, un viss šķiet ļoti viegli. |
|
|
| |
[11. Apr 2026|16:38] |
|
nu vismaz Vijas Vētras gadījumā varēja pieļaut "drīzu atgriešanos", nevis "gaišu ceļu mūžībā" |
|
|
| |
[11. Apr 2026|12:03] |
|
ALEKSANDRS ČATS |
|
|
| |
[10. Apr 2026|22:20] |
redzēju, ka cilvēki cibā dalās savā pieredzē ar čigāniem. man ir bijusi viena, nekas sevišķi interesants.
13 gadu vecumā braucu ar autobusu mājās no laukiem, izkāpu Rīgas autoostā un ar pilnu mugursomu gāju uz tramvaja pieturu. tajā posmā ejot sajutu, ka mana mugrsoma šūpojas, pagriezu galvu un ieraudzīju, ka tai ir pielipis klāt mana vecuma (varbūt nedaudz vecāks) vīrietis un mēģina attaisīt somas rāvējslēdzēju. viņš sāka smieties, bet somu uzreiz vaļā nelaida. es sāku skriet un tad viņš palaida vaļā. tas arī viss. |
|
|
| |
[10. Apr 2026|07:19] |
par čigāniem runājot
man reiz bija jaunībā atgadījums, kad es kaut kur eju, laikam pa merķeļa ielu
klāt pienāk čigāniete un saka - kungs, iedodiet savu plaukstu, es pastāstīšu jums par jūsu likteni
tā arī nesapratu, kur palika divsimts monopola repšes lati
hipnoze absolūti
un, galvenais, neko nepastāstīja par manu likteni |
|
|
| |
[10. Apr 2026|00:56] |
Vai zinājāt, ka yt ir kanāls (vismaz viens), kas strīmo DuckTales? Es atklāju pirms kādām 35 min. Visneparastākais man šķiet Knapa Makdaka skotu akcents. Bērnībā šo skatījos svētdienu vakaros kādā krievu kanālā, kur viss, protams, bija dublēts krieviski. Sākumā pirmajās sērijās intro dziesmas vēl nebija pārtaisītas un tās varēja dzirdēt angļu valodā. "Ducktales! Oooh-ooooh!" - dziedāju līdzi, bet tad tās fiksi pārtaisīja krieviski ("Skaski! Oooh-ooooh!") un es atceros manu vecvecāku nopūtu, jo viņi skatījās kopā ar mani un viņus šī pārmaiņa jūtami apbēdināja. Man laikam īsti toreiz par to emociju nebija, es vienk gribēju skatīties multenes.
Man tika arī abonēts žurnāls Mickey Mouse, tikai tagad jau labi ja daži (?) nr ir palikuši. Par to man nav žēl, ja man par kaut kā pazušanu šajā sakarā ir žēl, tad bija viens eksluzīvais nr - varbūt ne gluži eksluzīvs, bet tāda maza formāta komisku grāmatiņa un tur bija stāsti, kas man īpaši patika. Vienā Sprukstam un Mikijam bija atkal kaut kādas problēmas ar Melno Pītu un viņi no tām izbēga, no ziepēm izgrebjot pistoli, kuru viņi, lai izskatītos ticamāk, nokrāsoja ar sodrējiem, how cool is that. Un vienā citā stāstā Donalds Daks bija Ēģiptiešu templī un tur bija kāds, ja atmiņa neviļ, ar šakāļa masku un Daks pārbijies izsaucās: Anubiss! Viņš ir modies jaunais dzīvei! Kad to pirmo reizi lasīju, šis moments man gāja caur kauliem un paātrināja pulsu - es jutos tieši tāpat kā Daks, kurš no sirds domāja, ka viņa acu priekšā ir kāds nemirstīgais, kurš ir modies jaunai dzīvei. |
|
|
| |
[10. Apr 2026|01:02] |
|
"A crooked tree lives its own life, but a straight tree is turned into wood" often attributed to the Book of Chuang Tzu |
|
|
| |
[9. Apr 2026|21:39] |
|
Kādēļ Uļjanu atveido vīrietis? Savādi. |
|
|
| |
[9. Apr 2026|19:31] |
|
Vienīgais kečups, ko lietoju uzturā, ir Spilvas Bērnu. Vienmēr jāņem bērnu kečupu, jo tajā ir mazāk smagās ķīmijas. Gards arī. |
|
|
| |
[9. Apr 2026|16:56] |
|
I fuck with Monad instead of Abraxas |
|
|
| izdevīgs darījums ;) |
[9. Apr 2026|14:22] |
Kad Žannai Kalmānai bija 90 gadu, viņa parakstīja līgumu ar kādu advokātu, kurš piekrita maksāt viņai ikmēneša pabalstu apmaiņā pret viņas dzīvokli pēc viņas nāves (tā sauktā reversā hipotēka). Advokāts nomira 30 gadus vēlāk, bet Žanna joprojām bija dzīva. Viņa kopumā no advokāta ģimenes saņēma vairāk nekā divas reizes lielāku summu, nekā dzīvoklis bija vērts. Viņa nomira divus gadus pēc advokāta, 122 gadu un 164 dienu vecumā. |
|
|