| vējbakas |
[21. Maijs 2013|15:10] |
dienas vidū zvana audzinātāja - lai es vedu prom Ansi, viņam vējbakas (man abi bērni pret vējbakām potēti). prasu, cikos iet, jo tūlīt guļamlaiks. lai ejot tūlīt, jo citi bērni gulēs, bet šamējo nemaz nedrīkstot likt gulēt.
jožu. bērns kā bērns. ceļu kreklu, skatos uz vēderu, neko neredzu. prasu audzinātājai, kur tad ir tās pumpas. kā, viņam taču pumpas ir visur, smejas audzinātāja (viņa vienmēr labā garastāvoklī). ieskatos - nu jā, uz pieres, kakla, rokām, kājām daži pusmilimetrīgi sarkani punktiņi. pēc nedēļas nogales laukos visi ir odu sakosti, un man tādas pumpas nemūžam neliktos ievērīgas cienīgas. alerģiju šiem nav. ja tādas ir vējbakas, tad bez bd gādības mz tās izslimotu nemaz nepamanījis!
upd
bet varbūt tie tomēr ir odu kodumi, nevis vējbakas? jo ir tikai uz tām vietām, kas ārā no drēbēm.
un vai es mz tagad varu vest uz poliklīniku? viņš taču visus aplipinās!
upd 2 pēc nedēļas
nekādu vējbaku nav. abi bērni ir konkrēti odu sakosti, kā arī veseli kā rutki. nu vismaz tika no bērnudārza vaļā. |
|
|
| mazzaķa hronikas - vilksim bikses galvā |
[3. Maijs 2013|11:22] |
nesen, kad kārtējo reizi nevarēju pierunāt mazzaķi (3.3) ģērbties, atcerējos ( sargies bērni ) |
|
|
| mazzaķa hronikas - man iu sids |
[28. Apr 2013|21:13] |
( sargies bērni ) |
|
|
| kā es mazmurkšķi pie bērnu psihologa vedu |
[23. Apr 2013|07:39] |
( .... ) |
|
|
| mazzaķa hronikas - jota |
[16. Apr 2013|08:32] |
mz iekakāja podā. es, kā parasti, prasīju, pēc kā tas izskatās. (nu ķipa iztēles attīstīšanai.)
mz paskatījās, padomāja un teica:
jota. grieķu alfabēta burts. |
|
|
| par picām |
[15. Apr 2013|10:56] |
mums pie mājas ir picērija un mums abiem ar lauleni ļoti garšo picas.
senajos senajos laikos laulenis mēdza vakariņās viens pats apēst lielo picu. kojās, kur viņš dzīvoja (Zviedrijā), picēriju bija ierīkojis kāds turks, mēs viņu saucām par picu onkuli. laulenis tur ņēma vislielāko picu ar visleknāko virsiņu; klāt tur vienmēr deva kārbiņu ar kāpostu salātiem.
tagad mēs ņemam vienu picu uz abiem un L saka, ka viņam pilnīgi pietiekot. man arī pilnīgi pietiek. picērijā dažreiz redzu kādu jaunieti, kas mazliet izbolītām acīm viens pats ķeras klāt veselai picai. tad padomāju - ēd, ēd, kamēr tev nav ģimenes.
jo sīči arī pamazām sāk iekārot mūsu picu. mums par prieku viņiem garšo tikai picu maliņas. mums atkal to maliņu nemaz nav žēl. ideāli - barības ķēdes nepārklājas.
diemžēl pamazām viņi sāk sagribēt aizvien platākas tās maliņas. mazmurkšķis reiz paprasīja veselu šķēli. pēc tam gan secināja, ka maliņas ir garšīgākas.
uz šīm picām var sajust, kā iet laiks. bērni (2 gab.) iekāros mūsu picas vēl kādus gadus 20. pamazām viņi no tām gribēs aizvien lielākus un lielākus gabalus. drīz jau gribēs parādīt savu pieaudzību, apēdot pa veselai picai katrs.
ek.
upd
vilibaldis pateica, ko vēl gribēju teikt.
"un kad ķuņģītis beidzot pielāgojies dalīties ar savu picas šķeli, jaunuļi izaug un aiziet paši savas picas ēst..." |
|
|
| mazzaķa hronikas - policijas māja |
[15. Apr 2013|09:52] |
Katru dienu vismaz stundu mazzaķis spēlējas ar policijas māju. ( sargies bērni ) |
|
|
| mazzaķa hronikas - miedziņš nāk |
[6. Apr 2013|12:28] |
- mamma, nodziedi man miedziņu nāciņu.
- (mutere guļ un nekustas.)
- mamma, nodziedi man miedziņš sēdi miedziņš gaida baltu puķu dārziņā aijā aijā.
- ...
(tādi patiešām ir tās dziesmas vārdi; man liekas ļoti nesakarīgi, tāpēc iemācījos ar grūtībām. akcents te ir uz to, ka mz vēl kārtīgi nerunā, bet re ņem un noskaita.) |
|
|
| mazzaķa hronikas - esence |
[30. Mar 2013|07:07] |
bērni mēdz garlaikoties, dīkt un prasīt, lai ar viņiem spēlējas. mazzaķis (3.2) nekad, nekad necieš no garlaicības (bet tādu vārdu viņš zina, jo ir dažas multenes un grāmatas pelnīti saucis par garlaicīgām). viņam vienmēr ir ko darīt. ja nu galīgi nekā nav, viņš paņem divus vāciņus un iztēlojas, ka tie lido un uzpilda benzīnu. vai sit ar lineālu pa klucīšiem un klausās skaņas. tas ir galvenais par mz raksturu un izrietošajām sekām.
viņam ir raksturā ielikts risks uz vēlrunāšanu. jo viņš nepieprasa, lai ar viņu runājas.
kamēr mazmurkšķim līdz 2.2 gadiem vispār nebija tādas lietas kā patstāvīga spēlēšanās. ja viņu atstāja darboties vienu pašu, viņa krita traumējošā izmisumā. tikai pateicoties šai savai īpašībai viņa runāja agrāk un labāk par jebkuru citu man pazīstamu bērnu (es zinu, ka ir bērni, kas runā vēl daudz agrāk, bet personiski viņus nepazīstu).
pēdējā laikā gadījies pavērot vēl dažus sīčus. gandrīz vai izskatās, ka puikas biežāk tā darbojas paši un meitenes vairāk grib attiecības. nu, kad meitenes izaug lielas, tad viņām attiecības ir apzināta vai neapzināta pamatvajadzība, lai cik pašpietiekamas viņas iemācījušās būt. tas ir defoltais parametrs. nezinu, kā ir ar puišiem. no malas jau var izskatīties visādi, bet īsto jušanu, ko jūt ar iekšām, neviens nevar salīdzināt.
bet šādu novērojumu klāstīšana laikam ir džendernepolitiska.
es, kas raksturā esmu diezgan līdzīga mazmurkšķim, agri iemācījos spēlēties viena pati. resp ilgi nezināju, ka spēlēties var ar kādu kopā. kad uzzināju, tad izrādījās, ka neprotu. šī mācība nāca komplektā ar pašnovērtējuma sagrūšanu zem jebkādām robežām. nu, varbūt tas ir hsc sviests un nevis džendersviests.
pašlaik viss teicami kombinējas. mazmurkšķis, kam nepieciešamība ar kādu spēlēties, ņem un spēlina mazzaķi. mazzaķa ietekmē viņa iekļauj spēlēs ļoti radošus lidojumus. šobrīd viņi cep ērgli (?).
nupat es jūtos ļoti svarīgi izteikusies. |
|
|
| mazzaķa hronikas - dziesmiņas un Heila Bopa komēta |
[24. Mar 2013|08:40] |
( sargies bērnkopība ) |
|
|
| mazzaķa hronikas - birste |
[2. Mar 2013|12:07] |
saulains laiks, ķeros pie iZStabas slaucīšanas. mazzaķis ar mazo birsti man palīdz. bet viņu neinteresē nekāda savākšanas loģika; viņš ar birsti vicinās, gruži lido pagultē un visur kur. tad viņš stiprina pie birstes kāta mīkstos dzīvniekus, liek birstes kāta krēsla atzveltnes šķirbās un tamlīdzīgi. sākumā domāju, ka viņā birste modina hokejistu. bet nu jau galīgi iegājis sevī.
vēl šorīt viņš spēlējās ar grāmatu "mana pirmā gadalaiku grāmata". tā ir no bibliotēkas un man nācās pagarināt termiņu, jo viņam no šīs grāmatas radās atkarība. ne jau no turienes tekstiem un bildēm. tur ir tādi īpaši viltīgi izvelkamie kartoni, kur bilde spīd pa caurumiņiem. kad uz bildes uzliek vērsi (sīkmantiņa no vīna pudeles) un velk kartonu, vērsis apgāžas. citi dzīvnieki arī; viņiem tur uz grāmatas ir attiecības.
tad viņš ņēma nevajadzīgu disku un atklāja, ka grāmatas saturu var atspoguļot diska spožajā pusē. tā viņš jebkurām divām lietām atrod pielietojumu, savienojot tās citiem negaidītā veidā. turklāt pie katra šāda atklājuma viņš priecīgi smejas. smejas viņs daudz un vienkārši aiz prieka. kopš viņš daudzmaz runā, viņš arī stāsta, ko tie priekšmeti un dzīvnieki dara un runā, un iesaista savās rotaļās mazmurkšķi. mazmurkšķim iet labumā, jo arī mm rotaļas pēdējā laikā iegājušas jaunā kvalitātē, ar daudz negaidītākiem dalībnieku gājieniem un runām.
var jau būt, ka vairums bērnu tā uzvedas, bet es kaut kā brīnos. vienkārši sēžu un skatos, tā kā uz kaleidoskopu. |
|
|
| mm ausis 3 |
[28. Feb 2013|12:43] |
vājdzirdīgais mazmurkšķis šeptējas pa māju, es pie datora darbiņos. darbiņš tāds, ka ik pa laikam ar baudu saku "joptvaimaķ" un labi zinu, ka mazmurkšķis nedzird. |
|
|
| poliklīnika |
[27. Feb 2013|14:39] |
un lūk, pie kā noved sēdēšana mājās ar slimojošiem bērniem.
"paldies, mīļumiņ", lietišķi teicu poliklīnikas garderobistei, kas man pasniedza jaku. |
|
|
| batavija mēves |
[13. Feb 2013|09:23] |
mazzaķis uzzīmējis gleznu un skaidro, kas tur ir. tur ir plus, mīnus, mēle, baterija. nu tātad plakanās baterijas pielikšana pie mēles. tas man liekas diezgan ievērojami un saskan ar mz interesēm; mazmurkšķa pirmā glezna bija taurentiņi uz puķītēm. |
|
|
| mazzaķa hronikas - lampiņa |
[9. Feb 2013|10:42] |
vakar gāju gulēt jau ap deviņiem, mazmurkšķis arī, mazzaķis palika ilgāk. laulenis viņam bija iedevis jaunu lampiņu, ko spīdināt ar plakano bateriju un mz tik spīdināja un spīdināja. lai iedabūtu mz gultā laulenis viņam ierādīja, ka lampiņu var spīdināt cauri gultas aizkariņam (mz guļ divstāvu gultas pirmajā stāvā un es tur esmu piekārusi palagu par aizkariņu). mz neaprobežojās ar aizkariņu. viņš atrada, ka lampiņu var spīdināt cauri zilajam balonam un daudz kam citam. vislabāk viņam patika spīdināt gaismu cauri grīdas mazgājamajam spainim. lai tomēr kaut kā iedabūtu mz gultā, sencis nolika to spaini gultā.
tas arī izskaidro to, ka šorīt es mz gultā ieraudzīju grīdas mazgājamo spaini.
aizmiegot vēl dzirdēju: batavija mēves pus mīnus (baterija pie mēles, plus un mīnus). viņš zina, ka plus ar plusu nedraudzējas, mīnuss ar mīnusu nedraudzējas, plus ar mīnus draudzējas. vēl sencis bija vēlu vakarā ēdis maizi ar sinepēm, iebarojis mz sinepes un mz šorīt stāstīja, ka sinepēm ir sīva garša, tāpat kā baterijai uz mēles.
upd.
nesen sīči sakāvās par grāmatu "par to, kā uzbūvēts atoms".
šorīt pēc publikas pieprasījuma sencis demonstrēja, kā papīra gabaliņi pievelkas pie saberzēta plastmasas lineāla. |
|
|
| mazzaķa hronikas - 3 |
[1. Feb 2013|08:26] |
lasot cibu un nastju atcerējos, kā mazzaķis (šodien paliek 3) uzvedas, kad viņu liek mašīnā. "nepādzē kāniņu!", viņš kliedz. varu runāt tā un šitā, ka sēdekļa siksnas ir vaļīgas un ka tāpat tiek piesprādzēts mazmurkšķis, kam nav krāniņa (jā, man nav nekāda tur krāniņa, lepni piebilst mazmurkšķis), šitais vienmēr notiek. ( sargies, bērni! ) |
|
|
| nupat saruna starp mm un mz |
[14. Jan 2013|14:37] |
Ansi tu mani mīli?
es teui Leude mīu.
(mm nupat bija 39,1, pēc ūdens glāzes izdzeršanas nokritās uz 37,9, turpinām ārstēties bez ārsta. jo citādi ar mm viss kārtībā, ne mirkli nav zaudējusi ņiprumu.).
mz staigā pa māju un stāsta, ka grib izperēt maizīti.
nesen noķeksējām no skapjaugšas tosteri un braši tosterājām. maizes izlekšanu mm savulaik nosauca par izšķilšanos, un joka pēc tagad tādu vārdu iestāstījām arī mz. neviens viņam neteica, ka maizi pirms izšķilšanās vajag perēt. to viņš pats izdomāja.
mazmurkšķis visu slimošanas laiku taisa mākslu - zīmē, griež un līmē. darbiem viņa pieraksta nosaukumus. tavu prieku - viņa raksta "gūlbis", ar garo ū. |
|
|