| mazzaķa hronikas - birste |
2. Mar 2013|12:07 |
saulains laiks, ķeros pie iZStabas slaucīšanas. mazzaķis ar mazo birsti man palīdz. bet viņu neinteresē nekāda savākšanas loģika; viņš ar birsti vicinās, gruži lido pagultē un visur kur. tad viņš stiprina pie birstes kāta mīkstos dzīvniekus, liek birstes kāta krēsla atzveltnes šķirbās un tamlīdzīgi. sākumā domāju, ka viņā birste modina hokejistu. bet nu jau galīgi iegājis sevī.
vēl šorīt viņš spēlējās ar grāmatu "mana pirmā gadalaiku grāmata". tā ir no bibliotēkas un man nācās pagarināt termiņu, jo viņam no šīs grāmatas radās atkarība. ne jau no turienes tekstiem un bildēm. tur ir tādi īpaši viltīgi izvelkamie kartoni, kur bilde spīd pa caurumiņiem. kad uz bildes uzliek vērsi (sīkmantiņa no vīna pudeles) un velk kartonu, vērsis apgāžas. citi dzīvnieki arī; viņiem tur uz grāmatas ir attiecības.
tad viņš ņēma nevajadzīgu disku un atklāja, ka grāmatas saturu var atspoguļot diska spožajā pusē. tā viņš jebkurām divām lietām atrod pielietojumu, savienojot tās citiem negaidītā veidā. turklāt pie katra šāda atklājuma viņš priecīgi smejas. smejas viņs daudz un vienkārši aiz prieka. kopš viņš daudzmaz runā, viņš arī stāsta, ko tie priekšmeti un dzīvnieki dara un runā, un iesaista savās rotaļās mazmurkšķi. mazmurkšķim iet labumā, jo arī mm rotaļas pēdējā laikā iegājušas jaunā kvalitātē, ar daudz negaidītākiem dalībnieku gājieniem un runām.
var jau būt, ka vairums bērnu tā uzvedas, bet es kaut kā brīnos. vienkārši sēžu un skatos, tā kā uz kaleidoskopu. |
|