| mazzaķa hronikas - 3 |
1. Feb 2013|08:26 |
lasot cibu un nastju atcerējos, kā mazzaķis (šodien paliek 3) uzvedas, kad viņu liek mašīnā. "nepādzē kāniņu!", viņš kliedz. varu runāt tā un šitā, ka sēdekļa siksnas ir vaļīgas un ka tāpat tiek piesprādzēts mazmurkšķis, kam nav krāniņa (jā, man nav nekāda tur krāniņa, lepni piebilst mazmurkšķis), šitais vienmēr notiek.
par goda mz dzimenei sagatavoju plakātu ar uzrakstu "Ansim 3 gadi". viņam kaut kur ir lapele ar uzrakstu "Ansim 2 gadi", viņš to publiski lasa un saka, ka viņam ir 2 gadi un nekādus 3 nevajag un viņš tādus negrib. vēl viņš piebilst, ka Leldei ir 5 gadi, bet mammai un ōmiņam 6.
tas ir pavisam ērmīgi, ka viņš ir iemācījies lasīt. vispār to slēpjam no visiem, kas ārpus minimālās gimenes. man nebija tāda nodoma viņam to iemācīt! es tā pa taisni nemaz neko nemācīju! domāju, ka viņš sāks lasīt kādos 4, tāpat kā mazmurkšķis! bet pa bišķim no šitā un pa bišķim no tā, un tā sanāca.
mums ir tāda bukletgrāmatele "uzvari ērces, esi topā". sīčiem patīk, jo viena ērce tur lieliem burtiem saka "gribu kakāt". aizvakar mz paņem, velk ar pirkstu pa vāku un ziņo: "uzmani ēces, esi opā". es saku, tur rakstīts topā. tas nozīmē ēē nu augšā.
mz lasa tālāk. "es gibu ēt" (es gribu ēst). "es" viņa mutē skan tā svešādi. jo parasti viņš runā trešajā personā. ja pirmajā, tad bez personvārda. prasu, ko tas nozīmē - es? vai es esi tu?
- nē.
- vai es ir mamma?
- nē. tētis.
(vispār jau dažreiz viņš saka "es", par tēmu.)
ir noskaidrojusies mz profesionālā orientācija. parastas mašīnas viņš paņem tikai, lai paskatītos, vai riteņi griežas un vai kaut ko var noknibināt. cita lieta ir viss, kas darbojas uz baterijām. elektriskā zobubirste viņu sajūsmina tieši tikpat, cik mašīna, kura pēc ieslēgšanas grozās, dzied un mirkšķinās. abām baterija iet līdzīgu ilgumu, tā ka lētāk būtu dāvināt zobubirsti, turklāt to nevar tik viegli izjaukt. pēc izjaukšanas mm skrien pie tēva un prasa salodēt. tēvs lodē arī, jo lodēšana ir viņa slepenais vaļasprieks (skaidrs, kas iekš kura te atsities).
tēvs iedevis mm plakano bateriju un mazo veclaiku spuldzīti, kā arī iemācījis bateriju likt pie mēles. mz veiksmīgi liek pie baterijas i spuldzīti, i mēli, i visādus tēvtaisītus motoriņus, kas rūc un griežas. nu jau vairākas dienas mz spēlējas ar diskmašīnu. plakanā kastītē ieliek veco laiku disketi, tad piespiež pogu un tā izlec ārā.
orientācija gan vēl var mainīties. pirms gada mz lielākā interese bija spicus priekšmetus bāzt visa veida caurumos. (...)
bet ikdienā es parasti brīnos par mz citādāk iekārtoto iztēli. katrā lietā viņš pamanās saskatīt kaut ko citu. uz galda noliktas ēdamās lietas vispirms pastaigājas, tiptapu. šķīvī ielikta kartupeļu biezputra ar sarkanu mērci vidū vispirms tiek nosaukta par ugunskuru. dūrē paņemts krītiņš par strūklaku. rokā paņemts salms par makšķeri. un tā visu laiku. kamēr mēs ar mazmurkšķi lasām grāmatu, viņš otrā istabā ar spilvenu šļūc uz āfriku, satiek lauvu un palīdz žirafei. tas nu ir kaut kas tāds, ar ko es esmu stipri apdalīta. mazmurkšķis defolti arī, bet es cik varu cenšos visādas iztēles lietas veicināt; ja nu noder. |
|