Kemune

Sapir-Whorf at it's best

Sapir-Whorf at it's best

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
For example, in a situation in which English might say There’s a rope lying on the ground, Atsugewi [a language of Northern California] might use the single polysynthetic verb form woswalaka ... [This can] be glossed as ‘a-flexible-linear-object-is-located on-the-ground because-of-gravity-acting-on-it’.

x
  • Tas tipa domāts kā Sapīra-Worfa apstiprinājums vai noliegums? Ibo abi teikumi apraksta vienu un to pašu, tikai citiem vārdiem.
  • Par to pašu - http://languagelog.ldc.upenn.edu/nll/?p=1097
    • nu bļa, garlaikoti lingvisti, kam skolā ir iemācīts partitīva jēdziens pēc tam var gudri dirst, ka redz, sapiram-vorfam nav nekādas jēgas, jo visi taču zina, kas ir partitīvs, right, un prastu to aprakstīt savā valodā? buļļa kaka, es saku, latviešu valodā partitīva nav, un nelingvistam vienvalodīgam latvietim, kuram iepriekš nav pateikts, kas ir partitīvs, nekādi neierubīties partitīvā, nepārmainot savu pasaules uzskatu.
      • Latviešu valodā nav arī vārda, kas apraksta jēdzienu "brālēns no mātes puses", bet tas nenozīmē, ka vienvalodīgs latvietis nesaprastu tekstu, ko es tikko ierakstīju pēdiņās. Attiecīgi, vienvalodīgs latvietis nesapratīs partitīva jēdzienu, kamēr tu to neizskaidrosi viņam saprotamā veidā. Tu taču negribēsi teikt, ka somu valodu nevar tulkot uz latviešu, jo mums nav partitīva?
        • da nē, es par to, kā mainās uztvere par lietām, ja saproti partitīvu, nu ir jādomā citādi par pasauli. vnk nav iespējams parunāt pareizi igauniski, ja nesaproti fišku.
          • Kādā veidā tas, ka igauniski dažas lietas var pateikt īsāk/viennozīmīgāk nekā latviski, noved pie pasaules uztveres atšķirībām?
            • ne jau īsāk. partitīvs ir jālieto tad, kad tas ir jālieto. tāpat kā krievu valodā jāsaka v teatr, bet na vistavku. VSJO. un to krievi SAJŪT, lai cik dīvaini tas nebūtu.
              • Tāpat kā latvieši SAJŪT, kad lietot "ka" un "kad"? oh, wait...
              • nedaudz nopietnāks variants (retorika)

                "Jālieto" ir spēcīgi teikts.

                Par tevis paša teikuma konstrukciju - vai arī šeit obligāti bija jālieto "jālieto"? Vai tomēr varēja iztikt ar "vajag lietot"? Turpinot vajadzības tēmu - vai mums nebūtu vajadzības, ja nebūtu vajadzības izteiksmes?

                Vai mums zustu piederība, ja nebūtu ģenitīva?
                "Jāņa dators" -> "dators, kurš pieder Jānim".
                Un ja nebūtu arī datīva?
                "dators, kurš pieder Jānim" -> "Jānis ir īpašnieks, dators ir īpašums".

                Kā te nošķirt "jālieto" no "pateikt īsāk un precīzāk"?
                • Re: nedaudz nopietnāks variants (retorika)

                  nav runa, kas zustu, runa ir par to, kas ir. ir valodas ar divskaitli. tu vari tajā ierubīties uzreiz, neatejot no kases?
                • Re: nedaudz nopietnāks variants (retorika)

                  nē nu es saprotu arī, ko tu mēģini pateikt, ka koncepti visiem ir universāli, atšķiras tikai virspuses veids. savā ziņā tā arī ir, jo cilvēks, lietojot valodu, nedomā, un visi vikrutasi ir tikai patvaļīgi izvēlēti. tomēr, tomēr. man kaut kas saka, ka vismaz šis vikrutasu komplekts atspoguļo domāšanu, ja ne ietekmē.
                  • Re: nedaudz nopietnāks variants (retorika)

                    Man liekas, ka mūsdienu pasaulē šo nianšu kopums atspoguļo tikai cilvēka senču domāšanas veidu. Un arī šis apgalvojums ir aiz matiem pievilkts, ja ņem vērā, ka valoda, it īpaši literārā, vismaz pie mums tiek kopta un veidota, nevis attīstās spontāni. Skat. Endzelīnu, Borzovu, Tildi utml.

                    Otrkārt - ja skatās uz valodām ar lielu native runātāju kopu (piem. angļu), tad nepavisam neceļas mēle apgalvot, ka valoda atspoguļo viņu domāšanu. Imho tas ir atlikums no laikiem, kad kultūrvide bija nesaraujami saistīta ar valodu. Vēl 20 gadi globalizācijas un visa Eiropa domās vienādi, un valoda būs vienīgais, kas mūs atšķirs.
                    • Re: nedaudz nopietnāks variants (retorika)

                      par to skaidrs, ka mūsdienu globalizācijas pakāpē nav ko vairs runāt par to, ka cilvēki domā dažādās kategorijās. nu labi, tur ķīna un amazones džungļi vēl turas
                    • Re: nedaudz nopietnāks variants (retorika)

                      a vot angļu tieši otrādi, ausīši saka tā, briti tā nekad neteiks un pat neiedomāsies tā pateikt, tad vēl jamaika un pidžini
    • tur visi cepas par konceptiem, jēdzieniem un vārdiem, kas tiem atbilst, bet es par valodas konstrukcijām un to, kā tās maina domāšanu/uztveri.
  • Daudzas valodas ir polisintētiskas un būs grūti pierādīt, ka tas kaut kā ietekmē uztveri.

    Japāņiem arī ir daudz polisintētisma. Guguritakunakatta – es negribēju meklēt iekš google. Bet ja bieži jālieto, tad arī latviski var pateikt īsāk "negribēju gūglot".

    Tad jau latviešu vārds “līgot”, ko citās valodās bez vesela teikuma nepārtukosi, daudz vairāk pasaka par latviešu uztveres niansēm :)
Powered by Sviesta Ciba