Kemune

bijām vakar uz ODU nacionālajā. visi slavē un un un varbūt tāpēc, bet manā skatījumā izrāde neiziet no rāmja "normāla izrāde". daudz "izkritienu" dramaturģiskajā materiālā.

vienīgais, kas likās izcils, ir abu vīriešlomas tēlotāji, es tur redzu SN nominācijas.

"Man ir ideja, kā varētu īstenot dzelzceļa projektu "Rail Baltica" optimāli," norādījis premjerministrs Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts"), kurš savu ideju pagaidām gan nevēlas atklāt, jo to vēl nepieciešams pārrunāt ar speciālistiem.

Atnāca piepeša atklāsme, un bez jebkada čakara pievienoju go3 dažu
minūšu laikā..
Pēc gada kopš iegādājos pieeju. Domāju, ka tizls tv, un piepeši, tiklīdz sākās Pasaules kauss, momentā sapratu.

neatļauti ğenētiski modificēti tomāti

pēdējo septiņu nedēļu laikā lielāko daļu esmu bijusi prom. trīs nedēļas Venēcijā, tad Romas garās kāzu jubilejas brīvdienas, komandējums Parīzē.
pēdējās piecas nedēļas visu laiku esmu drusku slima. klepus, iesnas, sāpīgs kakls. jū neim it. un temperatūra gandrīz visu laiku turas drusku paaugstināta. jāiet pie ārsta. vai arī jāatpūšas tā pavisam.
spēka gan ir daudz, svētdien kā aizskrēju, tā noskrēju pusmaratonu diezgan superīgā laikā.

strādāju uz Alberta ielas un braucu uz darbu ar riteni.
vienīgais, ko gribētu, lai gidi nav idioti un savas grupas uz ietvēm drusku savāc kompaktāk.
man negribas tūristies dzindzināties virsū, bet viņi stāv, skatās uz augšu, klausās savas austiņas un pilnībā nobloķē ietves. abās pusēs!

"What I keep coming back to: saying "I need help" directly is an act of care toward the other person. It means trusting them enough to be legible. It means not making someone work to find the request. Clarity can be warm. Not making someone guess is its own form of respect."

(uziets reditā)

Kāds es palīgs lauku darbos - kamēr citi stāda uz lauka arbūzus, kartupeļus, cūku pupas, es guļu auto. Līst lietus, un es neticu arbūziem.

nu re, beidzot ko ieciboju, un tad visas sarunas tikai par puķēm

Fotografēšanās ar Ričardu Gīru ir kargo kulta izpausme?

tik reti rakstu, bet visu laiku gribas. joprojām mēdzu domāt "postos".

bet tad nesanāk piesēsties, vieglāk ielikt bildi instagramā (ka man šorīt pirmais peoniju krūms viss uzplaucis!), bet biju vakar uz Kvadrifrona "es esmu tas, kas paliek pāri". par to jau jāieraksta tomēr.

nebija tik slikti, kā likās. bija pat labi. negribas spoilot, ja kāds nav redzējis, bet gaumīgs darbs ar paralēlēm, pretmetiem, šaubām.

atkal nosolījos ierakstīt biežāk.

bet jā, saplaukušas peonijas, katru rītu eju dārzā skatīties, vai nav aizmeties kāds kabacis (viņi pat ziedējuši vēl nav).

bērni aug lieli, vidējais jau izskatās pēc skolnieka, vecākais jau sit durvis dažreiz sejā, jaunākais runā gudrībās.

Besī lasīt feisbukā visus tos priecīgos postus, kur jūs stāstāt, kā esat kaut kur iestājušies, kaut ko pabeiguši, kādus jaunus diplomus un grādus saņēmuši. Beidziet vienreiz mācīties un sāciet kaut ko darīt!

Vakar biju Valmieras teātrī, pēdējā laikā tikai turp, uz citu vairs negribas.
Vakar "Telma un Luīze". Stāsts zināms, bet vienalga saistīja, un 3 h aizskrēja kā mirklis.