Kemune

Pēc tēta bērēm sāka brukt mamma, neskatoties uz to, ka bija visai disfunkcionālas attiecības.
tagad, var teikt, esmu slimnieka kopēja. knapi tieku galā, drīzāk jau netieku, bet kaut kā.
mugurkaulā kompresijas lūzums, jo vairākas x pēc bērēm krita. gan jau ka no nervu zālēm galva reiba.
tagad guļu gultā, paraudu un vāru buljonu, ko, visticamāk, izliesim atejā. iedomājos, ka varētu uzvārīt buljonu, jo slimajiem dod buljonu.
tas velna buljons garšo kā traukūdens. lai jau vārās. Čārlijs dabūs vistas gaļu vismaz.
"Vecums ir briesmīgs!", teica tētis.
Briesmīgs gan.

"Dzīvoklis ir ar daļējām ērtībām un lielisku atmosfēru, kas padara to par ideālu dzīvesvietu."

Katru dienu jāuzraksta viens teikums.

Kad jauniešu acīs redzu dzīvesprieku un cerību, man dažreiz negribas atvērt tiem savu pasauli ar tumsu un sāpēm. Bet kad viņos redzu lielākas sāpes un neticību, kā pats jūtos, man paliek bail.
Kā ir dzīvojot ar maziem bērniem? Cik daudz izlikties un slēpt tiem kā jūties? To cinismu un rūgtumu.
Manī ir daudz prieka, bet tā ir cita enerģija nekā divreiz jaunākiem.

guļu gultā un domāju, cik viss ir sūdīgi, un tajā mirklī izlien muša, tagad viņa riņķo pa istabu, sīcot kā sūdu muša.

sen nebija, ko citēt no DELFI virsrakstiem, bet te piepeši tāds birums, nez, šie atlaiduši redaktorus vai pieņēmuši jaunus autorus?

Foto: Ugunsgrēkā Sarkandaugavā bojāgājušais un cietušie
Lai piesaistītu auditoriju, pašmāju "tiktokeri" melo par kaķa nogalināšanu
Pornogrāfiju Latvijā sākuši patērēt pat bērnudārza vecuma bērni
ASV nevar apstiprināt, vai Ziemeļkorejas karavīri Krievijā lielos daudzumos patērē pornogrāfiju
Pēc ASV vēlēšanu rezultātiem Madonna "piestūma seju" ar "F*** Trump" torti
Liama Peina nāves gadījumā apsūdzētas un arestētas trīs personas, tostarp viesnīcas darbinieks
Īlona Maska meita pēc vēlēšanām paziņojusi, ka vairs neredz savu nākotni ASV
Jā, kleitas ir jāvalkā arī ziemā!
Kā kumosiņš šokolādes iestājas pret ekspluatāciju
Pēc Trampa uzvaras pieaudzis antiutopisku grāmatu pārdošanas apjoms
Krievijas karavīri sākuši izmantot savdabīgus Ziemeļkorejas ložberus

nupat aizsūtīju savus studentus pēc galda tenisa bumbiņām. ar skaidro naudu. jo, kāpēc gan ne?
vakar, ap astoņiem, pilnīgi nogursi sēžu uz balkona ar savu cigareti. komentārs no ielas - eu, klau, džeki, tagad nestrīdamies, skolotāja dzird!!! es kaut ko daru pilnīgi nepareizi un varbūt kaut ko arī pareizi, to gan es zināšu tikai tad, kad viņi pabeigs koledžu un sāks strādāt.

nezinu, kam lai citam atzīstos, te cibā jūs par mani visu zināt jau sen, bet es atkal reizēm klausos krievu mūziku, ļoti reti, bet tomēr, un netieku vaļā no kādas dziesmas, tāds dziedātājs Монти Механик, ar viņu viss kārtībā, pēdējā albumā ir arī dziesmas pret karu, bet šī ierakstīta 2012. gadā un atbruņo ar visu - ar balsi, ar intonāciju, ar melodiju, ar minimālistisko lo-fi aranžējumu un, galvenais, ar teksta lakonismu un netriviālajām atskaņām, faktiski, viens pantiņš divreiz atkārtots un viss

https://open.spotify.com/track/4ltF7LR4Ptx1FJ8vcKmoff?si=0c8559b1f7914554

Останься со мной, я буду невесом
Я буду твоим псом, а ты моим голосом
А ты моим голосом, зароюсь в твои волосы
И пусть это не ново всё, и пусть это старо всё

An incurable presence seduces us with no possibility left for escape
(Etel Adnan, Sea and Fog)

amerikāņi paši vainīgi
neprot pareizi nobalsot
un palestīnieši taču paši vainīgi
hamāsu savos pagrabos ierokot
visi izraēlieši paši vainīgi
aci pret zobu, vai zini ko
un arī ukraiņi paši vainīgi
jau sākot ar Tarasu Ševčenko
krievi vispār vienmēr paši vainīgi
dzert vajag mazāk, lūk, ko
tikai latvieši paši nav vainīgi
tikai latvieši nav paši vainīgi
tikai paši latvieši nekad nav vainīgi
nav vainīgi ne par ko

authenticity eats strategy for breakfast

"Divās istabās un galvenajā koridorā ir iebuvējamie skapji, kas dzīvoklim piedod estētisku noskaņu."

neglīdzens

“Exhaustion of attention is a new subtler form of torture” (Gabriel Tarde, 1902)

1. novembris.
Beidzot uzvilku kleitu un rudens zābakus, apnikušas jau tās bikses un kedas.

man arī bieži vien ir šķitis, ka es reizēm rakstu sociālajos tīklos lietas, kas uz sitienu nav saprotamas
taču tad es palasiju tēlotājmākslinieka un dizainera oļega paščenko feisbuka lentu
kuru, lai lasītu, cilvēkam ir nepieciešama ļoti spēcīga asociatīva izpratne, ko īsti šie vārdi nozīmē
un kaut kā pārstāju uztraukties, ka mani var saprast nepareizi, vai nesaprast vispār

bet visvairāk mani maindfako tas, ka man šāda pārslodze rodas no tā, kas man patīk.

tikpat insane cik paradums par ķermeni un prātu runāt kā par kaut ko atsevišķu man šķiet arī paradums runāt par realitāti un iztēli/sapņiem vai personisko & politisko kā kaut kādām pretējām lietām.

ja man kaut kad atradīsies minūte laika, es gribētu atkal aktīvāk cibot.
kopš pēdējā ieraksta esmu pārstrādājusies, norāvusi nervu sabrukumu, izrāvusies laukā, un apceļojusi Uzbekistānu, Kirgistānu un iemaldījusies Almati.