Kaspars ([info]kas) rakstīja,
@ 2003-06-16 02:27:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Pavisam zalla doma, bet
Ja laime ir kkimikaalija(s) smadzenees, tad cilveeks mekleejot laimi meklee veidu kaa radiit shiis kkimikaalijas sevii pasham.
Viss noteikti ir sarezzggiitaak.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kas
2003-06-17 13:15 (saite)
to nepazaudēs (ja pazaudēja - tātad kādā brīdī nolažojās un, sekojoši, pazaudēja pelnīti ;).
Vai taa ir teorija, vai arii taa tev ir? :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snark
2003-06-17 14:56 (saite)
Pamatdoma ir tā, ka laimei nav sakara ar psihiskām afektācijām, jo tā pieder metafizikas novadam. Afektācijām ir sekundāra nozīme un raksturs; laimes stāvoklī tādām vispār nevajadzētu būt. Tas ir tas teorijas gabals, būtībā izrauts no konteksta, jo konteksts ir liels, un man trūkst elementāras pieredzes sniegt kodolīgas - t.i., bez konteksta interpretācijas šajā nozarē). Profesionālā ikdienas darbība notiek pilnīgi citā jomā.

No pašpieredzes:
ja ielieku sevi šajā modelī (tas gan ir tikai lielā modeļa elements un sekas), tad jā, tā ir bijis, esmu gan lažojies, gan savācies, gan uz to raudzījies no malas; redzējis vājās vietas un trūkumus sevī; tagad saprotu, ka, lai arī šobrīd jūtos laimīgs, un ikdienas afektācijas šo stāvokli vairs nešūpo, tomēr neesmu piedzīvojis patiešām fundamentālus empīriskus pārbaudījumus (piemēram, totāls ierastās dzīves vides un telpas zaudējums vai to krasa maiņa). Varbūt jātrenējas un jāpārbauda sevi?

Nu apmēram kaut kā tā. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?