Sviesta Ciba |

Kaspars (

kas) rakstīja,
@ 2003-06-16 02:27:00

Pavisam zalla doma, bet
Ja laime ir kkimikaalija(s) smadzenees, tad cilveeks mekleejot laimi meklee veidu kaa radiit shiis kkimikaalijas sevii pasham.
Viss noteikti ir sarezzggiitaak.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	rigoleta 2003-06-16 15:08 (saite)
	Jo vairāk visa kā zaļa, jo labāk! ;) (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	kas 2003-06-16 15:34 (saite)
	Jaa, bet ne domu! Domaam jaabuut ar pamatu apakshaa.. :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	rigoleta 2003-06-16 17:32 (saite)
	...bet arī pamatam no kaut kā ir jārodas;) Un tieši tāpēc jo labāk, ja tas ir zaļš... nez vai no brūnām vai oranžām domām diez ko prātīgs pamats sanāktu :P (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	kas 2003-06-16 17:40 (saite)
	;))) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	snark 2003-06-16 17:10 (saite)
	Bardaks sākas, kad jaucam laimes sajūtu un laimi. Atšķirība: pēdējā nepāriet un to nevar izgrūstīt. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	kas 2003-06-16 17:23 (saite)
	Vai tu esi redzeejis peedeejo, man liekas ka es nee? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

rigoleta
2003-06-16 17:42 (saite)

Man gan būt domāt, ka izgrūstāma ir i viena, i otra. Patiesībā lames sajūta pat varētu būt uzticamāka par laimi, jo tā var šad tad tā vienkārši uznākt un tikpat vienkārši pāriet, savukārt laime (lai arī cik relatīvs nebūtu šis jēdziens) var nokavēt 1.cēlienu va neatnākt vispār. Un var arī iziet no zāles izrādes vidū- un ne jau tik klusi un nemanāmi kā laimes sajūta, bet ar blīkšķi. Tāpēc lai tā laime labāk pastāv rindā pēc programmiņas, vēlreiz pārlasa aktieru sastāvu un pabrīnās, kāpēc galvenā loma iedalīta priekam :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

snark
2003-06-17 09:30 (saite)

Tas gan tiesa, ka laime pie nesagatavota cilvēka nemēdz atnākt. Toties tas, kurš ir sagatavojies un pratis šo laimi uzķert (apjaust), kamēr vien viņš sevi spēj "noturēt līmenī", to nepazaudēs (ja pazaudēja - tātad kādā brīdī nolažojās un, sekojoši, pazaudēja pelnīti ;).

Droši vien, ka paralēli tam visam ķimikālijas izdalās un procesējas uz nebēdu. :-)))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	kas 2003-06-17 13:15 (saite)
	to nepazaudēs (ja pazaudēja - tātad kādā brīdī nolažojās un, sekojoši, pazaudēja pelnīti ;). Vai taa ir teorija, vai arii taa tev ir? :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

snark
2003-06-17 14:56 (saite)

Pamatdoma ir tā, ka laimei nav sakara ar psihiskām afektācijām, jo tā pieder metafizikas novadam. Afektācijām ir sekundāra nozīme un raksturs; laimes stāvoklī tādām vispār nevajadzētu būt. Tas ir tas teorijas gabals, būtībā izrauts no konteksta, jo konteksts ir liels, un man trūkst elementāras pieredzes sniegt kodolīgas - t.i., bez konteksta interpretācijas šajā nozarē). Profesionālā ikdienas darbība notiek pilnīgi citā jomā.

No pašpieredzes:
ja ielieku sevi šajā modelī (tas gan ir tikai lielā modeļa elements un sekas), tad jā, tā ir bijis, esmu gan lažojies, gan savācies, gan uz to raudzījies no malas; redzējis vājās vietas un trūkumus sevī; tagad saprotu, ka, lai arī šobrīd jūtos laimīgs, un ikdienas afektācijas šo stāvokli vairs nešūpo, tomēr neesmu piedzīvojis patiešām fundamentālus empīriskus pārbaudījumus (piemēram, totāls ierastās dzīves vides un telpas zaudējums vai to krasa maiņa). Varbūt jātrenējas un jāpārbauda sevi?

Nu apmēram kaut kā tā. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	kas 2003-06-17 13:16 (saite)
	Baigi feins apraksts! :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	rigoleta 2003-06-17 15:49 (saite)
	Paldies :) "Happiness is a warm gun" (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: