Trash panda

šodien secināju, ka jau krietnu brīdi turu savu pandas (korporatīvo) bankas karti blakus saviem želejas tārpiņiem. želejas tārpiņi gan comes and goes, bet nu. mana attieksme, cleary, nemainās.

otro reizi savā mūžā mocījos ar bezmiegu, līdz aizmigu un sapņoju kā mokos ar bezmiegu. to, ka mocījos ar bezmiegu pa sapņiem miegā, zinu tikai tāpēc, ka ik pa brīdim modos augšā. pret rītu bezmiega murdziņos ielavījās arī mini panikas situāciju stōriji.
abas reizes es tajā vakarā nebiju bijusi uz barčiku.
secinājums - jāiet uz barčiku.
(papildus vainoju ČKLST visā šitajā huiņā, jo es viņa dēļ neaizgāju uz barčiku vakar.)

bet labās ziņas ir tās, ka man vakar izdevās uztaisīt diez gan episki garšīgu ēdienu, kas bija balstīts uz Tom Yum pastu, ko noskōroju vjetnamiešu bodē. šis ēdiens tiešām garšoja tieši tā, kā man patīk, ka garšo taju ēdieni Lielmiestā. tas bija tik, tik fantastiski, jo man tās garšas bija tik aktīvi pietrūcis. un labi ass arī. apm ņurd.

starp citu, manā privātajā dzīvē daudziem besī ārā, ka es vienmēr atrodu kaut ko, pie kā piepisties. darbā toties tas padara mani par lielisku testeri. nenoliegšu to, ka darbs šo manu rakstura iezīmi visu laiku veicina un pastiprina, līdz ar to manā privātajā dzīvē... nu tur visādi.
īpaši, ja sanāk sarunas ar kādu cilvēku, kura darbs vai vienkārši ikdiena veicina viņa kreatīvo domāšanu uz radīšanu un "uzbūvēšanu", jo mans prāts visu laiku ģenerē jautājumus, neskaidru detaļu precizēšanas vēlmes, atrod dažādus caurumus piedāvātajos risinājumos. daudzi to uztver kā kritiku, bet tas parasti nav tā domāts. es vienkārši automātiski piedomāju pie iespējamajiem ahtungiem, lai kopumā visiem beigās būtu labāk. tas nav trying to destroy the creator, it's about working together to improve the solution.

stulbi tas kļūst tad, kad aizmirstos un ļaujos savam prātam šitā pat analizēt manis pašas dzīvi, jo īpaši attiecības ar citiem cilvēkiem.

also, šodien urbj. daudz. bieži. un vēl.