vispār ir interesanti ar to zemo zāļu devu. jo ik pa brīdim man nākas izdzīvot kaut kādas emocijas vai sajūtas, kuras bijušas tik ļ apzāļotas pēdējo 7 gadu laikā. bet ar visu to, brīžiem liekas atkal, ka beidzot var kaut kā kaut cik sakarīgi paelpot, ir joprojām tāda pareizuma sajūta par to visu. liekas, ka pamanu daudz vairāk. bet nu, jā, pie impulsu kontroles mazliet jāpiestrādā, jo tagad man tie ir jānobremzē apzināti, nevis tāpēc, ka nozāļoti nereaģēju. nesen pieķēru sevi mazliet satrakojamies nevietā un nelaikā. it kā darīja uzmanīgu, bet tagad es tā padomāju, ka man tā bija arī zem lielās zāļu devas reizēm.

tajā pašā laikā, kaut arī man it kā ir viss tas un kaut kādas papildus emocijas. liekas, ka kopš zemās zāļu devas, esmu kļuvusi vēl cietsirdīgāka un distancētāka. vēl mazāk laižu cilvēkus sev klāt. lai gan, ar esošajiem draugiem it kā ir foršāk.

neko. tagad šitā.