šodien biju uz jaunu jōgas nodarbību pie Džo tepat rajonā. pēc krietnas pauzes, kopš Anma beidza group classes.

nū. mēs bijām vairāk cilvēku, kādi 15? tas man nu tā vidēji patika. man apkārt bija visdažādāko ķermeņa formu cilvēki, kas savukārt likās ok. grozoties un staipoties pavēroju cilvēkus sev apkārt un ar skumjām secināju, ka ne visi cenšas. pie Anmas visi bija hārdkōrīgi un centās izdarīt visu, vislabāk, visefektīvāk (salīdzinot paši ar sevi), pie Anmas nevarēja tā ar dievu uz pusēm (haha). te bija dažas zajas, kuras, es nezinu tiešām, nu kāpēc viņas bija atnākušas un Džo kaut kā arī viņas atstāja savā nodabā. meh. bet nu, ne mana darīšana, protams, es centos ieguldīt visu savā jōgošanā, jo man patīk jōgot.

Džo pati ir ar tīri jauku balsi, tajā ir patīkami klausīties (ne tik foršu, kā Anmai, protams). viņa teica, ka katra nodarbība esot mazliet savādāka, viņa miksējot hatha un vinyasa. tad nu, šoreiz bija baigā staipīšanās. ok, man patīk staipīties.

nekad nebiju domājusi, ka kādreiz to teikšu, bet..
man konkrēti pietrūka čiturangas!

anyway. nu jā, fiziski nodarbība bija daudz lēnāka, mazāk brutāla, fiziski vienkāršāka, bet pusotru stundu. gan paguvu tomēr nogurt, gan arī tagad jūtos daudz labāk pati savā ķermenī un galvā nekā pa dienu. un arī tas, ka pēc tam var pusstundas laikā lēnā garā atsoļot mājās nevis vēl mocīties pa tūbiņu, tas arī kakbe patīkami. tikai tur vienā brīdī jākāpj pa ļ stāvām trepēm pāri sliedēm. tas bija nedaudz challenge atpakaļceļā.

secinājums, ka iešu vēl, bet ļ, ļ tomēr missoju Anmas nodarbības.