vakar ļ labi tika piesēsts barčikā ar Rāžu un īriem. tiešām kvalitatīvi iemalkojām un uzjautrinājāmies.

šorīt toties riju ripas un attapu, ka pēc pārvākšanās man būs jāapmeklē actual psihiatri atkal. nebūs šīs viltīgās sistēmas, kur es online pasūtu ripas, tad pēc pāris dienām aizeju uz aptieku savākt. nē, tur esot pašam jāiet. bet, ticiet vai nē, es runāšanu ar psihiem uzskatu par totālu waste of time. man jau pret ripām kā tādām attieksme ir kā šajā citātā: "Un tās nebeidzamās zāles, no kurām jēgas nekādas tāpat, bet bez kurām ir pizģec." bet sarunāties ar psihiem un "monitorēt progresu" liekas vēl bezjēdzīgāk. nu es neesmu normāla un nekad nebūšu. vienmēr būs gan labākas, gan arī stipri sliktākas dienas, nedēļas, mēneši un gadi. bet psihi, viņi runājas un grib dot cerības un motivācijas meklē. iesaka kaut kādas pilnīgi bezjēdzīgas lietas darīt. meklē kaut kādus risinājumus situācijām, kurās nekad neviens neko nav atrisinājis. un tā jocīgā pseidoizpratnes pilnā sejas izteiksme, kad klausās. visi tādi iejūtīgi un saprotoši. bet īstenībā tak tam cilvēkam nav un nebūs skaidrs, kas tajā manā galvā darās. un drausmīgi kaitina, kad viņi noklausās kaut ko un, mājot ar galvu, saka, ka sapratuši to un šito, kas patiesībā nemaz nav tas, ko es tur mēģināju pateikt. nē nu ok, varbūt es nemāku izteikties, bet meh, nu nahuj izlikties, ka saprot. būt trakam jau tā ir ļ nogurdinoši. un tas help, kas pieejams medicīnā, tas arī tā īsti nav nopietni uztverams. un tā nu tu, trakais, esi iesprūdis lieliskā ritenī, kurš nekur neved, bet spēku atņem tā, ka baterijas bar redzami krītas. man ir bijis daudz psihu un vienīgais viņu labums ir tās nebeidzamās ripas un viss.

šovakar atkal jāiet būs uz barčiku, jo Džemas vakars. un, kā jau es Rāžam uz atvadām teicu, tad "we can't miss that!"
rīt toties iemēģināšu jaunu jōgu.