pat nezinu kā iesākt šo ierakstu.

man ir kaut kāda sajūta iekšā. tāda excitement sajūta. kaut kā sāk likties kopā dažādas idejas, kas visas kontributē lielajai moving idejai. un katru reizi, kad izdaru kaut ko tās idejas labā, uzreiz paliek nedaudz vieglāk elpot. nedaudz vieglāk eksistēt. I've overstayed my welcome in Lielmiests un it's dragging me down. bet visa tā mantu šķirošana, visas tās lietas, ko es daru, tas mazliet palīdz atkal. un ceļos no rītiem, ik rītu tuvāk.

visi cilvēki, kas palikuši manā dzīvē (ar Elenu kā izņēmumu), tāpat ir izsvaidīti, tāpat būtu sakontaktējami, tāpat būtu.
un vēl ļ dīvaina kaut kāda jauna sajūta. visa tāda, ko redzu iestiepjamies, ievelkamies. gandrīz nesaprotu, kāpēc nevaru pastiept roku un pieskarties, jo tāda sajūta, ka šitā taču ir. ka šis ir labi, ka šis ir pareizi, ka šim ir jānostrādā kaut kādā līmenī. I'm excited about this too.

šodien tā gan skaudri sāpīgi, gan arī excited tiešām jūtu, ka I'm alive.
(un nekavējoties noguru.)