dzīvot ar trakumu ir ļ interesanti reizēm. visi tie coping mechanisms un viss tas. bet man laikam palīdz tas, ka I'm a total weirdo anyway. :D visiem tas trakums liekas normāli, jo.. nu, kaķ. i neko. bet iekšās ir diez gan savdabīgi.

piemēram, reizēm ir tā, ka jūtos ļoti labi, visa tāda nosvērta un līdzsvarā. un tas izrādās ir just a trick my mind is playing on me. jo šajā līdzsvarā mans prāts man stāsta, ka tagad r īstais brīdis killoties, jo from this point onwards paliks tikai sliktāk. tāds kā false positive stāvoklis.

bet tā nav šodiena, šodien joprojām atsakos pieslēgties kaut kādai realitātei. man te manā galvā ir tīri omulīgi. jāsadomā pastaiga.