īstenībā kaut kad decembrī domāju, ka atgriezīšos darbā janvārī un viss būt tik kruta, jo būs interesanti un daudz viss kas un vispār. atgriezos darbā, ir interesanti un daudz viss kas un vispār. un ir tā, ka esmu diez gan gatava izveikt vārdā neminamus aktus. tai pašā laikā apzinos, ka citā Lielmiesta uzņēmumā būtu daudz sliktāk. varbūt Marlīnei ir taisnība un es pārāk easily get distracted.

es jūtos pazudusi Lielmiestā. tā ir kaut kāds ieradums, kuru gribas atmest, bet ir tik strjomna, ka vienalga paliec. man ir vēl kādi 8-9 mēneši izlemt.

un telefons saka, ka esot jāiet gulēt. vispār tas telefons visu laiku cenšas mani kontrolēt.
gribas jogurtu. bail iet gultā.