Ai, nu pavasaris pāries. Nav ko tur cepties. Lai gan, jāpiezīmē, ka cepties man lieliski padodas. Ar laiku viss pārejot, tā runā.

Bet šodien ir pirmdiena un, kā jau pierasts, sāp galva. Vispār, ir aizdomas, ka galva sāp no vienām ripām, ko es riju. Un galīgi nezinu - teikt psihai, vai labāk ne. Jo stulbums jau ir tajā, ka nākamās ripas varētu būt vēl sliktākas. Pie tam, kā lai es pareizi paskaidroju, neatklājot faktu, ka gandrīz 2 mēnešus neriju šitās ripas. Pierīkos man vēl nurse home visits un tad būs vēl sliktāk. Un vispār, tik daudz kas var būt vēl sliktāk, ka liekas, ka tās galvassāpes tāds sīkums vien. Ja vien būtu sīkums. Lūk, First World Problems atkal laikam.